Dzērve – pagasta simbols

Visiem, kuri šeit dzīvo, Lielauce saistās ar dzērvju klaigām – pat pagasta centrā tās uzvedas visskaļāk. Dzērve ir kļuvusi par pagasta simbolu, nostājusies pagasta centrā, ienākusi sabiedriskajā dzīvē, noformējumā, interjerā un dažādos veidolos mājos daudzos pagalmos.

Tautastērps

Etnogrāfiskajā mantojumā līdz mūsu dienām saglabājušies Klatē atrastais vaingas un saktiņa, 19. gadsimta otrajā pusē valkātais meitas linu darba bruncis, sievas lielais plecu lakats un darba zeķes. No šīm un kaimiņpagastos fiksētajā tērpu detaļām ir izdevies rekonstruēt Lielauces tautastērpu.

Folklora

“Klaigādama dzērve brida / Pār dūņaino ezeriņu,” šķiet, šīs tautasdziesmas rindas ir radušās Lielaucē un par Lielauci.  Lielaucē pierakstītā folklora (tautasdziesmas, mīklas, sakāmvārdi, nostāsti, buramvārdi, pasakas, teikas, arī dzīru dziesmas) un pat spoku stāsti uzskatāmi par  mūsu garamantām. Meklējot pēc pieraksta vietas Lielaucē, Latviešu folkloras krātuvē atrodami 3,5 tūkstoši vienību. Tas nozīmē 1575 teksta vienības un 234 failus ar ieskenētām dažādu pierakstu lappusēm.