Notikumi

Lielauce

28.aprīlī Lielauces ozolu alejā notika VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) un biedrības “Lielauces attīstībai” organizētā ozolu stādīšanas talka.

Tik daudz automašīnu – 30 – un tik daudz ļaužu – ap 60 ozolu aleja vienlaikus un vienuviet sen nebija pieredzējusi. Ieraugot ceļa malā pie “Grīvām” uzslieto “Nomadic Homes” vigvamu, ugunskuru ar kūpošu zupas katlu, garām braucošie lielaucnieki nosprieda, ka Raimonds Vernis, uz kura zemes un ar kura atbalstu talka notika, sācis vērienīgi svinēt savu vārda dienu.

Taču šī bija VAS “Latvijas valsts ceļi” kopīgi ar biedrību organizētā ozoliņu stādīšanas talka. Vēl bez pussimta LVC darbinieku talkā piedalījās desmit  lielaucnieki. Pusotras stundas laikā tika iestādīti, nostiprināti un aplaistīti 27 ozoliņu stādi. LVC ar SIA “Koku ekspests” starpniecību iegādājās ārzemēs audzētus dižstādus (2,5-3m) – apmēram astoņus gadus vecus, kā arī nodrošināja visu stādīšanai nepieciešamo. Biedrība (Ivars Bušmanis un Nauris Kalniņš) no savas puses sagādāja latas mietu sasaistei. Biedrības atbildībā paliek arī ozolu laistīšana, lai tie ieaugtu.

“Katru gadu talkā stādām mežu kopā ar “Latvijas valsts mežiem”, taču šogad nolēmām apstādīt kādu no mūsu atbildībām esošām aizsargājamām alejām. Daļa sabiedrībā valda viedoklis, ka mēs, pārbūvējot ceļus, iznīcinām ap to esošo. Šodienas aktivitāte parādīs pretējo – ka mēs skaisti koki ar labiem ceļiem spēj sadzīvot, ja par visu padomāts,” uzrunājot talciniekus, teica LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

“Vismaz 150 gadus gadus vecā ozolu aleja ved apkārt muižai – uz baznīcu, un tai šķērsām veda cits Lielauces muižas ceļš caur ozolu aleju – uz Lēnes pusmuižu. Šī aleja ir vēstures elpas skarta arī tāpēc, ka šī bija ugunslīnija Oskara Kalpaka kaujā ar sarkanajiem strēlniekiem 1919.gada janvārī, kas iezīmēja Latvijas armijas uzvaru neatkarības cīņās. Tāpēc var teikt, ka jaunu ozolu stādīšana ir arī vēsturiska,” klātesošajiem teica Ivars Bušmanis.

Talciniekus iedvesmoja un instruēja SIA “Koku eksperts” vadītājs  Ing. silv. Gvido Leiburgs: “Stādot jaunos  ozoliņus, mēs nestādām tos tieši tai pašā vietā, kur bija vecie celmi, bet satiksmes drošības labad pavirzām mazliet nost no ceļa – 6 m attālumā no ass līnijas.” Viņš demonstrēja, kā pareizi stādīt dižstādus.

Aleja ietilpst valsts autoceļa V1128 aizsargjoslā un pieder valstij VAS “Latvijas valsts ceļi” personā. Lielauces ozolu aleja 1,3 km garumā ir aizsargājama aleja

2002. gada gada oktobrī noslēdzās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) projekts “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, kura ietvaros tika apkopti Lielauces alejas ozoli un ziemeļu pusē iestādīti 15 dižstādi. Ivars Bušmanis pamanīja, ka palikuši neapstādīti lieli atvērumi alejā. Projektā pietrūcis līdzekļu, lai pabeigtu alejas atvērumu apstādīšanai – tā to skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē. Kā vēlāk tika saskaitīts, pietrūka divreiz vairāk nekā iestādīts.

Biedrība jau bija gatava organizēt talku un piestādīt trūkstošos 50 stādus, kas jau bija saskaņots pašvaldību, DAP un LVC. VAS “Latvijas valsts meži” apsolīja ozoliņu stādus. Par ozolu stādīšanu biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis konsultējās ar SIA “Koku eksperts” vadītāju  Ing. silv. Gvido Leiburgu. Taču tad iesaistījās LVC –  uzzinot par mūsu iniciatīvu, nolēma ozolus stādīt Lielauces alejā.

Gala iznākums ir iespējami labākais – tagad alejā kopumā ir 42 dižstādi. Tā vairs nebūs ar lieliem pārrāvumiem. Lielauces aleja paliek kā skaistākā un garākā ozolu aleja Latvijā.