Notikumi

Lielauce

25. martā pieminam 1949. gada komunistiskā genocīda upurus. Šajā dienā pirms 75 gadiem ar vilcienu no Auces stacijas izsūtījumā uz Sibīriju ar varu tika nosūtīti 57 lielaucnieki. Šī izsūtīšana radīja kolhozu materiālu tehnisko bāzi, jo aizsūtīto īpašums tika nacionalizēts, savukārt palikušie bailēs no jaunas izsūtīšanas stājās kolhozā. Masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.

Operācija “Krasta banga” rūpīgi gatavota no 1949. gada sākuma – organizējot bruņoto spēku, autotransportu un dzelzceļa transportu, izveidojot izsūtāmo personu sarakstus, kā arī nosakot vietas, uz kurām izsūtāmie tiks pārvietoti. Tika noorganizētas 3005 operatīvās grupas, kurās bija vairāk kā 14 000 militārpersonas un iekšlietu darbinieki, un katrai grupai bija jānogādā uz sagatavotajiem vilcieniem 3-4 ģimenes. 1949.gada 25.marta deportācijas akciju Baltijā PSRS varasvīri iecerēja, sagatavoja un īstenoja galvenokārt kā “kulaku” aizvešanu no ieplānotajiem “vienlaidu kolektivizācijas” rajoniem. Tajā pašā reizē Latvija, Lietuva un Igaunija, kā to noteica PSRS Ministru Padomes 1949.gada 29.janvāra lēmums, bija jāatbrīvo arī no “bandītiem”, “nacionālistiem” un viņu atbalstītājiem. Bet Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. gada 17.marta lēmumā noteikta tikai “kulaku” izsūtīšana, kaut arī tika sagatavota un 1949.gada 25.martā īstenota arī daudzu tūkstošu “bandītu” un “nacionālistu” ģimeņu aizvešana.

Lielaucē “bandītu” un “nacionālistu” izsūtīšana izpaudās tā, ka miliči un karavīri gāja pēc Pauļa Vilsona, kurš brīvajā Latvijā bija 16. Jelgavas aizsargu pulka Lielauces nodaļas priekšnieks. Tā kā viņa nebija mājās, paņēma viņa 77 gadus veco māti Minnu Vilsoni. Viņa nomira vilcienā starp Kalugu un Tulu un viņas apbedījuma vieta nav zināma. Minna Vilsone ir “Počās” dzīvojošā Māra Vilsona vecmāmiņa.  Viņas vārds ir iegravēts kapu plāksnē blakus vīra un viņas dēla Pauļa (Māra tēvabrāļa) vārdiem Lielauces kapos.Izsūtīts tika arī pirmais Lielauces pagastvecis Indriķis Jurēvics, kaut arī viņa saimniecība “Klates” nebija no lielākajām. Viņš bija Lielauces pirmais pagastvecis, vairāku biedrību dibinātājs un vadītājs, arī Lielauces baznīcas draudzes priekšnieks, vienmēr atradās pagasta sabiedriskās dzīves centrā. Izsūtīšanas brīdī viņam jau bija 81 gads…No Lielauces pavisam tika izsūtīti 58 iedzīvotāji, viņu vidū 14 nepilngadīgie. Spriežot pēc izsūtīto dzimšanas gadiem, uz Sibīriju tika izsūtīta Anna Spurīte ar savām trim mazgadīgām meitiņām Laumu, Ritu un Māru, no kurā jaunākajai bija tikai trīs gadiņi.

Lai gan 1947.gadā vietējie varasvīri daudz runāja par “brīvprātīgu” apvienošanos kolektīvajās saimniecībās, bet jau 1948.gadā sāka dominēt viedoklis par kolhozu “uzspiešanu no augšas” un par kursu uz “vienlaidu” kolektivizāciju. Bet Lauksaimniecības arteļa paraugstatūti stingri noteica, ka “kulakus kolhozā uzņemt nedrīkst”. “Jelgavas apriņķi ir pagasti, kā, piemēram, Sīpeles, Naudītes, Īles, Sniķeres, Lielauces un citi, kuros nav neviena kolchozā. Šo pagastu vadošie darbinieki nenodarbojas ar kolektivizāciju, sēdēs un sesijās neapspriež kolektivizācijas jautājumus,” 1949. gada 11. martā – divas nedēļas pirms izsūtīšanas rakstīja vietējais laikraksts “Zemgales komunists”. Bija skaidrs, kas zemniekus, neatkarīgi no viņa saimniecības ekonomiskā stāvokļa,  sagaida pavisam tuvā nākotnē. Jebkuru zemnieku varēja pasludināt par “kulaku” un vērst pret viņu dažādas represijas.

Ir būtiski atcerēties to, ka izsūtīšana radīja ekonomisko pamatu kolhoziem: uz Sibīriju aizvesto palikusī manta kļuva par jaunorganizēto kolhozu “bagātības” papildinājumu. 1949.gada 25.marta deportācija un “vienlaidu” kolektivizācija Latvijā ir divas cieši saistītas lietas. Tā, piemēram, 1949.gada 20.aprīlī LPSR finanšu ministra vietnieks F.Monoils ziņoja LK(b)P Centrālajai komitejai, ka “lielākā lopu, lauksaimniecības mašīnu un inventāra daļa (vairāk nekā 70%) tiek nodota bez atlīdzības kolhoziem nedalāmā fonda papildināšanai”. 1949.gada 25.marta lielā aizvešanas akcija Latvijas laukos radīja vispārējās nospiestības un baiļu atmosfēru. Iestāšanās kolhozā Latvijas laukos tolaik tika uzskatīta par galveno lojalitātes izpausmi pret valdošo režīmu. Baidoties no jaunām izsūtīšanas akcijām, dažu dienu un nedēļu laikā zemnieki burtiski sabēga kolhozos. Jau 1949. gada 19.aprīlī tas pats minētais laikraksts “Zemgales komunists” jau ziņoja, ka “Kolchozā «Jaunā gvarde» un lauksaimniecības kooperācijas laukos aršanu ar traktoriem uzsākuši Auces MTS 4. brigādes traktoristi“. 5.maijā: “Kolchozā «Lielauce» līdz 4. aprilim ar graudaugiem apsēts 50 hektāru, iesākta arī cukurbiešu sēja. Kolchozā «Gaisma» ar graudaugiem ap sēti 38 hektāri un kolchozā «Rainis» — 30 hektāri.” Kaut gan šīs platības bija mazas un salīdzināmas ar vienas pirmskara zemnieku saimniecības lielumu, ar tām sākās masveida kolektivizācija. Pavisam Latvijā no 1949.gada 27.marta līdz 6.aprīlim tika noorganizēti 1740 jauni kolhozi, t.i., caurmērā 245 kolhozi vienā dienā! Straujos tempos “vienlaidu” kolektivizācija tika turpināta arī nākamajos mēnešos.

 

 IZSŪTĪTI no Lielauces pagasta 1949. gada 25. martā
Anševics Aleksandrs Jūlija d., dz. 1900 Reipe Lavīze Friča m., dz. 1885
Anševics Emīlija Krišjāņa m., dz. 1874 Reipe Lidija Kārļa m., dz. 1920
Anševics Iraida Pāvela m., dz. 1898 Reipe Velta Kārļa m., dz. 1924
Antonovs Jevgēnijs Nikolaja d., dz. 1936 Spurīte Anna Sīmaņa m., dz. 1915
Benešs Dzidra Eduarda m., dz. 1933 Spurīte Lauma Alfrēda m., dz. 1940
Benešs Emīlija Friča m., dz. 1886. Spurīte Māra Alfrēda ma., dz. 1946
Benešs Emīlija Jura m., dz. 1913 Spurīte Rita Alfrēda m., dz. 1942
Benešs Ernests Eduarda d., dz. 1932 Strautnieks Alma Jēkaba m., dz. 1902
Benešs Mirdza Eduarda m., dz. 1936 Strautnieks Daina Rūdolfa m., dz. 1938
Blumfelds Marta Kārļa m., dz. 1901 Strautnieks Ilmārs Rūdolfa d., dz. 1937
Blumfelds Žanis Indriķa d., dz. 1895 Strautnieks Imants Rūdolfa d., dz. 1935
Strautnieks Oskars Rūdolfa d., dz. 1943
Briedis Valija Jāņa m., dz. 1919 Svilpis Albertīne Indriķa m., dz. 1887
Briekmanis Elvīra Viļa m., dz. 1904 Svilpis Pēteris Jāņa d., dz. 1894
Briekmanis Kārlis Kriša d., dz. 1900 Šperliņš Olga Indriķa m., dz. 1898
Briekmanis Valda Kārļa m., dz. 1943 Šperliņš Paulīne Indriķa m., dz. 1901
Danenbergs Leonards Jāņa d., dz. 1903 Šperliņš Vilis Indriķa d., dz. 1898
Danenbergs Paulīne Kārļa m., dz. 1902 Šperliņš Vilis Viļa d., dz. 1941
Elferte Minna Friča m., dz. 1892 Tauriņš Ilmārs Friča d., dz. 1946
Gulbis Elza Indriķa m., dz. 1899 Tauriņš Vincenta Vincenta m., dz. 1916
Gulbis Mārtiņš Kriša d., dz. 1868 Vilsons Minna Kārļa m., dz. 1872
Gulbis Zenta Mārtiņa m., dz. 1928 Zariņš Emīlija Ernesta m., dz. 1892
Jurevics Emīlija Miķeļa m., dz. 1883 Zariņš Gaida Žaņa m., dz. 1927
Jurevics Indriķis Miķeļa d., dz. 1868 Zariņš Kārlis Kārļa d., dz. 1914
Mālderis Elizabete Kārļa m., dz. 1880 Zommers Bruno Kriša d., dz. 1897
Mālderis Kārlis Viļa d., dz. 1909 Zutis Gunda Ziedoņa m., dz. 1942
Mālderis Laima Erharda m., dz. 1923 Zviņģis Fricis Viļa d., dz. 1885
Neilands Jānis Jāņa d., dz. 1899 Zviņģis Natālija Friča m., dz. 1885
Pētersone Jūlija Viļa m., dz. 1880

Latvijas Valsts arhīva dati