Lielauces pils jaunā īpašniece Līva Jaunozola pirms Ziemassvētkiem tikās ar Ivaru Bušmani, sniedza interviju “Latvijas Avīzei” un mazliet vairāk par Lielauces pili – arī lielaucei.lv , kā arī pārrunāja sadarbību ar biedrību “Lielauces attīstībai”. Te tā intervijas daļa, kas attiecas uz Lielauces pili.
Ivars Bušmanis: Jūs lietotnē “Andele Mandele” nepārdodat tikai apģērbu un tādas ikdienā lietojamas preces vien. Vesela sadaļa veltīta mēbelēm…
Līva Jaunozola: Esmu mēbeļu un antīko lietu fans, mani uzrunā interjera lietas. Tāpēc “Andelē Mandelē” izveidoju mēbeļu sadaļu un to ikdienā arī administrēju, lai nepalaistu garām kādu interjera “superpērli”.
Vai taisnība, ka pārķerat veclaicīgās mēbeles un tās glabājat savā angārā?
Ja lieta uzrunā, iegādājos. Pēc tam tikai domāju, kur to pielietošu, bet agri vai vēlu lieta atrod savu pielietojumu. Tāpēc viesu namus, kas ir mūsu ģimenes papildu nodarbošanās – iekārtojam eklektikas stilā. Ziemupes muiža, viesu nams “Stellas” Ziemupē, “Aleksandri” Akmeņragā, “Das Crocodill” Pāvilostā – ir, kur tās eksponēt!
Vai kaut kas no tiem veclaicīgajiem interjera priekšmetiem, mēbelēm, ko iepērkat, varētu parādīties arī Lielauces pilī, ko nupat iegādājāties?
Es jau paspēju dažas mēbeles aizvest pils atslēgu pieņemšanas dienā 1.decembrī. Ļoti bieži ir tā, ka ieraugu kādu mēbeli vai priekšmetu, un tad vadoties no tā pieskaņoju visus pārējos telpā atrodošos.
Pie pogas piepērkat uzvalku?
Jā.
Jums jau ir sava muižiņa – Ziemupe. Kāpēc jūsu izvēle krita uz Lielauces pili?
Septiņus gadus darbojos nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā. Man patīk vēsturiskas lietas – čīkstošs parkets, senie kamīni, viegli nobružājies interjers. Jānis Lazdāns (Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents, Padures muižas īpašnieks – aut.piez.), zinot manu interesi, atsūtīja saikni uz izsoli – paskaties, varbūt interesē! Kad apskatījos, tad sapratu – tajā stāvoklī, kādā tā ir, cena pieņemama. Sapratu arī, ka šis nebūs ātrs projekts, bet īstenojams. Tā ir fundamentāla ēka, bet ievērojami liela – vairāk kā 2000 m2. Man bija svarīgi pāris parametri – stundā un 20 minūtēs esi tur, asfaltēts ceļš līdz namdurvīm, daudz vēsturisku detaļu (logu slēģi, kamīni). Vēsturiska ēka!
Kaut cienāt vēsturi, muzejs taču pilī nebūs?
Esmu par jaunu filantropijai (smejas). Jā, kaut kādā laika nogrieznī ceru ieguldīto kaut daļēji atpelnīt. Savā vīzijā Lielauces pili saredzu publiski pieejamu pasākumiem, kāzām. Kā viesnīcu, kurā kāzinieki var palikt. Ziemupes muiža mums ir jauka vieta ģimenēm, bet par mazu, lai svinētu plašus pasākumus, tādēļ Lielauces pilī man ir interesants šis apjoms, kur daudz lielākas iespējas uzņemt/ izguldīt vairāk kā 50 viesus. Turklāt Lielauce ir nedaudz vairāk kā stundas brauciens līdz Rīgai.
Visi meklē vietas un pieturpunktus ar vārdu. Pietiek pateikt: Cēsīs, Kuldīga, Ventspils, un cilvēki vēlas turp doties. Kāpēc gan ne Lielauce? Kāpēc arī šo vietu nepadarīt populāru? Arī par Ziemupi agrāk neviens neko nezināja… “Dzintars” pat ziepes ražo ar nosaukumu “Ziemupe”!
Pasūtījāt tādas?
Nē. Patīkama sagadīšanās – Ziemupes muižā atpūtās kreatīvā aģentūra, kas veidoja identitāti “Dzintaram”.
Vai pirkšanu noteica arī tas, ka Lielauce ir pa ceļam uz Ziemupi?
Jā, tas man ir ļoti būtiski. Īpašumi ir uz vienas ass, tikai 40 km līkums. Un tas, ka Kurzemes augstienē. Sastaptie lielaucnieki ir ļoti atsaucīgi – zvana, raksta, piedāvājas palīdzēt. Tāpēc man ir sajūta, ka viss notiks. Pati nevaru atbildēt uz jautājumiem kad un kā, bet zinu, ka būs.
Jūs esat iegādājusies pili par 300 tūkstošiem eiro, jāiegulda vēl vairāk. Vai zemi ap pili – parku un to, uz kuras muižas ēkas un mežs – arī pirksiet?
Ja būs tāda iespēja un adekvāta cena – protams, pils bez zemes- parka nav iedomājama. It īpaši lielos pasākumos.
Ar ko sāksit?
Nopirku romantisku jūtu vadīta. Bet, lai domātu par tām foršajām interjera lietām, ir jānodrošina pamatvajadzības – apkure, ūdens, kanalizācija. Kaut ūdens un kanalizācija pilij ir pievadīta, tie ir pirmajā stāvā un arī otrajā, bet man vajadzēs katrā viesnīcas numuriņā, kas bija skolas klases. Tas noteikti ir daudzu gadu projekts.
Tagad neko nedrīkstam sākt darīt, kamēr nav veikta vēsturiskā izpēte un kamēr nav saskaņojuma ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Tāpēc sāksim ar arhitektoniski vēsturisko izpēti, ko nākamgad veiks SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Jānovērš Būvniecības valsts kontroles biroja uzskaitītie trūkumi, kas kalpoja par iemeslu pils slēgšanai apmeklētājiem – jānovērš ūdens sūkšanās no jumta gar skursteņiem, jāiztīra dūmvadi, pārkurinātu krāšņu izraisītās deformācijas.
Kāda pašreiz vīzija, kā varētu darboties Lielauces pils?
Laiks vēl visu rādīs, bet visticamāk tā būs lokācija dažādām skaistām svinībām – kāzām, korporatīviem pasākumiem.
Kaut arī starp jūsu abiem biznesiem ieraudzīju saikni – veco mēbeļu pirkšanu, tomēr viesu namu un nekustamo īpašumu apsaimniekošana ir ļoti atšķirīga no lietoto mantu tirdzniecības internetā…
Es biznesā nenodarbojos tikai ar vienu lietu. Katru nedēļu no pirmā “atpūšos” otrā biznesā Tā kā rinda ar mūsu namiem ik pa desmit kilometriem ir Liepājas pusē, iegādājāmies Liepājas pirmo lombardu, kurā iekārtojam 8 dzīvokļus. Vēl Akmeņragā īpašums. Apsaimniekojam viesu namu “Stellas” Pāvilostā. Pavisam tai pusē mums ir simts guļvietas. Savukārt, Lielaucē ceru izvietot 70 guļvietas. Ziemupē 40 guļvietas ir pietiekamas ģimeņu pasākumiem, bet kāzu matemātika sākas no 70 guļvietām. Tās, kā redzēju, ka agrāk kāzās Lielauces pilī vienā telpā bija astoņas redeļu gultas – tā lai paliek pagātnes romantika. Mūsdienās viesiem ir citas prasības.
Vasarā tas ir trīs mēnešu bizness, pārējā laikā – vienas nedēļas nogales dienas ienākumi. Mūsu klimatā no pasākumu vietām uz neko vairāk cerēt īsti nevaram.
Jā, arī grāfam Pālenam Lielauces pils bija vasaras rezidence.
Ja tā pārlūkojam citus Latvijas veiksmīgos piļu apsaimniekošanas piemērus, tad neviena netiek noslogota visu gadu, bet gan vasarās un nesezonā –nedēļas nogalēs. Bet tiklīdz varēs – es neiebildīšu pret ekskursijām pa pili. Tā būs atvērta apmeklētājiem arī apskatei.
Ja interesē Līvas Jaunozolas uzņēmējdarbība,
tad to intervijas daļu lasiet “Latvijas Avīzes” 3. janvāra numurā pielikumā “Latvijas Bizness”