Jānis Zakranovičs

Dzimis 1836.gadā 21.februārī Misā, muižas pārvaldnieka ģimenē. No 1855. gada līdz 1859. gadam studēja teoloģiju Tērbatas universitātē, piedalījās Kr.Valdemāra latviešu studentu studentu korporācijas “Fraternitas Academica Dorpatensis” dibināšanā., kur kopā līdztekus Krišjānim Valdemāram, E. Grīnhofam un Krišjānim Baronam ievēlēts tās vadībā.

Pēc studijām bija mācītājs Lutriņos, bet no 1870. līdz 1879. gadam bija  “Latvijas Avīžu” redaktors. Sākotnēji vācu aprindās uzskatīts par jaunlatvietiski noskaņotu, taču vēlāk esot pārvācojies. Būdams laikraksta “Latviešu Avīzes” redaktors (1870-79), noraidoši izturējies pret tautiskajiem centieniem. Pēc tam no 1879.–1907. mācītājs Lielaucē.

Vienlaikus bijis Latviešu literatūras (draugu) biedrības Kurzemes nodaļas direktors (1890-1896). Sarakstījis vairākas reliģiska satura grāmatas: “Gavēņu spieģelis” (1866), “Sprediķu grāmata” (1893) u.c., izdevis “Kristīgo mājas kalendāru” (1888-90), piedalījies Bībeles tulkojuma rediģēšanā. Miris 1908.gadā Bērzmuižā.