Vecauces Vasarsvētkos Auces vidusskolas teātra studija “Kaķi” (drāmas terapeite Eva Tabore) pārsteidza ar dzīvajām bildēm, pirmā no kurām bija teika par Lielauces ezera rašanos. Šo īso interesanto teiku jaunieši parādīja ļoti spilgti, ar šūtiem un izgatavotiem rekvizītiem. Galvenās stāstnieces lomā bija Sanija Narvaiša, kura teiku prata pasniegt kā avīžzēns – sensāciju. 

Teika par Lielauces ezeru skan šādi:

Senāk Lielaucē ezers nemaz nav bijis. Vienreiz nācis liels mākulis šņākdams un krākdams un griezies riņķī ap Vecauci un Bēni. Kāda sieviņa stāvējusi uz kādu dambi, kas atrodas Bēnes tuvumā. Ezers laidies jau tik zemu, ka sākušas zivis birt ārā. Sieviņa redzējusi, ka ūdens drīz kritīs lejā, un teikusi: “Tu nebūsi mūsu ezeriņš, tev jābūt Lielauces ezeram,” – un tā arī bijis. Viņš gājis uz Lielauces pusi, bet, nevarēdams vairs augstāk uzcelties, viņš ar vienu kāju atspiedies pie Dzelzamuižas un otru kāju pie Vecauces Albrekšiem un tad atspēries un devies uz Lielauci. Un tā nu tagad pie Dzelzamuižas redzams viens dīķelis un pie Albrekšiem otrs dīķelis. Un to sieviņu, kas sūtīja to ezeru uz Lielauci, sākuši saukt par raganu un vietu, kur viņa stāvējusi, par Raganu dambi.