Lielauces muižas apbūve

Lielauces muižas lielākā vērtība ir viss muižas centra apbūves ansamblis, kas ir valsts nozīmes aizsargājamā teritorija. Arhitektūras pieminekļi ir pils un parks, kā arī muižas tiltiņš, kalte un divi pagrabi zem tiltiņa.

Muižas saimnieciskā apbūve jau no 16. gadsimta veidojusies Lielauces ezera krastā, par ko liecina Štorna zīmējums 1661. gadā. Pašlaik skatāmā apbūve pakāpeniski veidojusies no 19. gadsimta sākuma. Muižas inventarizācijā 1923. gadā centrā uzskaitītas 42 būves. No tām līdz mūsu dienām saglabājušās pils, pārvaldnieka māja, čiekurkalte, muižas tilts un divi pagrabi zem tiltiņa. Daļēji saglabājusies arī kalpu māja un zirgu stallis, kas vēlāk iebūvēti lielākos būvapjomos.

No pils puses šķērsojot vēsturisko tiltiņu, labajā pusē atrodas ratnīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām. “Kastaņu” atpūtas bāzes teritorijā kādreiz bija kalpu māja, cūku kūts un laidars. Pa laipām varēja nonākt līdz pirtij ar malkas šķūnīti turpat blakus. Starp citu, šīs laipas muižas laikā bija vienīgā piekļuve ezeram. 

Saimniecisko ēku centrā atradās pārvaldnieka māja – tagadējā Lielauces pagasta pārvaldes ēka, kurā atrodas arī tautas nams un bibliotēka. Zaļajā laukumiņā, kur novietots akmens ar Dzērves skulptūru, muižas laikos bija vešūzis. Zem kolhoza laikā apbūvētā “Klēts” ķieģeļu apjoma vēl skaidri saskatāmas izjādes zirgu staļļa aprises. Paralēli tam atradās vēl divas tikpat garenas ēkas (pašreizējo garāžu vietā) – vāgūzis (zirglietu novietne) un darba zirgu stallis.

“Āmariņos” atradās vienstāvīga kalpu māja, bet “Āmariņu” kūts vietā bija svaru būda. Blakus pilij atradās 1801. gadā būvētā klēts, no kuras saglabājušies vien pamatakmeņi un iebrukuši pagrabi. Interesants veidojums ir leduspagrabs ar divām velvēm, kas no piebraucamā ceļa iestiepjas zem parka kokiem. Maz zināms objekts ir avots – speciāli ūdens ņemšanai izbūvēta vieta ezera nogāzē.

Interesanti, ka teritorijā, kur tagad atrodas trīs daudzstāvu dzīvojamās mājas, 20. gadsimta sākumā vēl bija muižas dārzniecība ar būdu dārza rīkiem.