NOSTĀSTI

Latviešu Folkloras krātuvē atrodami daudzi nostāsti par Lielauci, visi vēl nav apzināti. Nostāstos  par Lielauci un tās apkaimi minēts  Lielauces ezers, Vīkstrautu  kapi, Mīnes purvs, Čapušu dīķis un vēl citas dažas vietas. Video var noklausīties, kā žīds lielījis savu zirgu, kā Atruneļu mājas dabūjušas  savu nosaukumu  un kā Ķiepju māju saimnieks iemanījies ķert zivis Lielauces ezera barona daļā. Šos nostāstus 1936 .gadā pierakstījuši Lielauces pamatskolas skolēni (attēlā).

Vilma Rūme savukārt zinājusi stāstīt par Lielauces pili (LFK 5927, pier. Daiga Zute 1996.g): “No Lielauces pils centrālajām kāpnēm, kuras veidotas no plāksnēm, viena ir ļoti maza. Ja to izņem, tad varot redzēt lielas durvis,  pa kurām vesti iekšā kalpi uz moku kambariem, tālāk pa pazemes eju nogādāti ārpus pils teritorijas.”

Kā gājis “Ķiepju” saimniekam

Lielauces ezera ziemeļrietumu daļā atradās mājas “Ķiepji”. Nostāsts vēsta, ka tur dzīvojis saimnieks, kas baznīcā gandrīz nekad nav gājis un, kad gājis, tad tikai lai pasmietos. To 1936.gadā pierakstījusi  Smiltnieku Maiga, Lielauces pamatskolas 4.klases skolniece. “Pat kādreiz tas Dieva maizi nav viss apēdis, bet pārnesis mājās un ar šauteni sašāvis. Ķiepim piederējusi ari kāda daļa no ezera. Viņš kā liels zvejotājs braucis ezerā. Viņam tomēr nav pieticis ar savu daļu vien, bet braucis arī grāfa Pālena daļā zvejot. Grāfs gribējis viņu pieķert, bet kā nu sargi izbraukuši, tā viņš savā daļā atpakaļ iekšā. Visbiežāk viņš braucis zvejot svētdienas rītos, kad citi ļaudis gājuši uz baznīcu. Tā kādu svētdienas rītu, kad Dievnama zvani atkal aicinājuši ļaudis uz baznīcu, Ķiepis atkal iebraucis kungā daļā zvejot. Zvejojis, zvejojis, bet nekas nav labs ķēries. Te uz reizi Ķiepis ieraudzījis, ka uz viņu skrien milzīgu liela zivs. Acis tai bijušas lielas kā bļodas un spīdējušas kā ugunis un žaunas plaši atplēstas. Viss ūdens sācis rūkt un mutuļot. Ar ellišķu troksni zivs metusies Ķiepim virsū, gribēdama to aprīt. Ķiepis no bailēm palicis tīri stīvs un, cik varēdams, drāzies no ezera ārā. No tā laikā viņš ezerā nav nekad braucis. Tā ļaudis vēl tagad spriež, ka tas esot bijis Dieva sods par padarītiem grēkiem.”