Lielaucē visvairāk darījuši

Lielauce

Indriķis Jurēvics

Indriķis Jurevics ir pirmais Lielauces pagasta priekšnieks, daudzu biedrību un kooperatīvu dibinātājs, pagasta sabiedriskās dzīves uzturētājs starpkaru periodā.

Indriķis Jurevics dzimis 1868. gada 9. maijā Lielauces pagasta Klatēs kā rentnieka dēls. Vēlāk vecāki šīs mājas ieguvuši dzimtsīpašumā. Pēc pamatizglītības iegūšana pagasta skolā viņš pārgāja uz Jelgavas apriņķa skolu (1885. g.). Pēc tam nodarbojās ar lauksaimniecību “Klatēs”. Pirms Pirmā pasaules kara izveidoja krājaizdevu sabiedrību (no 1899.), bija pie Vecauces piensaimnieku sabiedrības dibinātājiem (1911.), organizēja kori un bija teātra režisors. Viņš tajā laikā sagatavoja vairākas teātra izrādes un rīkoja uzvedumus zemnieku svētkos, uz ko vācu kungi skatījās ne sevišķi labvēlīgi. 1917. un 1918. gadus pavadījis vācu koncentrācijas nometnēs.

Pēc Latvijas valsts dibināšanas kļuva par Lielauces pagasta priekšnieku. Rosīgi strādājis vietējās sabiedrības labā. Ar viņa pūlēm atjaunota pagasta skolas ēka. Dibinājis patērētāju, krājaizdevu sabiedrības un nodibināja Lielauces ugunsapdrošināšanas biedrību (1922.), dažādos laika posmos tās arī vadījis. Noorganizēja kori. Rīkojis teātrus un koncertus, pārvaldījis baznīcu lietas – līdz pat Otrajam Pasaules karam bija Lielauces ev.-luter. baznīcas draudzes priekšnieks.

Kad vēlāk par pagasta vecāko iecēla Fridrihu Krauzi, turpināja darboties pagasta padomē, bija pagasta tiesas priekšsēdētājs, patērētāju un rūpniecības biedrības „Spars” direktors-rīkotājs. Apbalvots ar Staņislava ordeni ar lenti un saņēmis Galv. Nikolaja observatorijas diplomu un žetonu.

1930. gadā Indriķis Jurevics (62 g.) pie savām mājām “Klates” pārdesmit metrus aiz ābeļdārza Rijas kalniņa dienvidu pusē sāka rakt granti, bet uzraka cilvēku kaulus. Pavisam atrada 14 galvaskausus. Divu pēdu dziļumā viņš uzraka bronzas vainadziņu un krekla saktiņu. Tos viņš nodeva Pieminekļu pārvaldei, un tā nu tie ir nonākuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģisko atradumu krājumā. Vairāk par atradumiem https://lielauce.lv/garamantas/tautasterps/lielauces-vainags-un-saktina/

Jurevics bija to vidū, kuri ierosināja dibināt pieminekļa celšanas komiteju Kalpaka pirmās kaujas atcerei. Viņš ierosināja vākt līdzekļus, un tā 1934. gadā tika uzcelts piemineklis pie Lielauces baznīcas tuvumā. ” Kā rakstīja viņa laikabiedri, “daudzie sabiedriskie pienākumi un plašais tautas darbs viņu atrāva no ģimenes dzīves nodibināšanas.”

Līdztekus pašvaldības un sabiedriskajam darbam Indriķis Jurevics saimniekoja savās “Klatēs”. 1949. gada 25. martā padomju vara viņu 81 gada izsūtīja uz Sibīriju, un par viņa turpmāko likteni trūkst ziņu. Pašlaik “Klates” vēsturiskās zemes 48 ha platībā apsaimnieko īriem piederošā SIA “Tand Ukri”.