1919. gada 12. janvāra vakarā pulkveža Kalpaka bataljons (ap divsimt vīru) sava atkāpšanās manevra gaitā sasniedza Lielauces muižu, kur palika dažas dienas. 16. janvāra naktī Latviešu sarkano strēlnieku pulka bataljons ar četrreiz lielākiem spēkiem uzbruka Kalpaka bataljonam. Šī kauja iegājusi vēsturē kā pirmais uguns pārbaudījums pulkveža Kalpaka bataljonam. Tā bija nakts kauja, pie tam vēl sniegputenī, bet noslēdzās ar uzvaru un četriem kritušajiem.

Pēc Jaunauces aizsargu iniciatīvas 1934.gada sākumā tika nolemts uzbūvēt pieminekli Kalpaka pirmajai kaujai. Šim nolūkam tika izveidota Lielauces kaujas pieminekļa celšanas biedrība, kura savāca līdzekļus pieminekļa celtniecībai.

1934.gada 19.augustā pie Lielauces baznīcas atklāja pieminekli Kalpaka bataljona pirmajai kaujai Lielaucē. Pusstundu no atklāšanas ceremonijas tiešraidē pārraidīja Latvijas Radiofons.

Lielauces kauju pieminēja gan pirmskara Latvijā, gan atjaunotajā Latvijā. Ilggadēji šī piemiņas pasākuma “krusttēvs” ir Dobeles 51. zemessargu kājnieku bataljons, kurš ap 16.janvāri pie pieminekļa pulcē gan zemessargus, gan jaunsargus, gan vietējo sabiedrību.