Lielauces vainags un saktiņa

1930. gadā Lielauces pagasta pirmais vecākais, tolaik pagasttiesas priekšsēdētājs un Lielauces evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieks Indriķis Jurevics (62 g.) pie savām mājām “Klates” pārdesmit metrus aiz ābeļdārza Rijas kalniņa dienvidu pusē sāka rakt granti, bet uzraka cilvēku kaulus. Pavisam atrada 14 galvaskausus. Divu pēdu dziļumā viņš uzraka bronzas vainadziņu un krekla saktiņu. Tos viņš nodeva Pieminekļu pārvaldei, un tā nu tie ir nonākuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģisko atradumu krājumā.

“Arheoloģija un etnogrāfija” 17.sējumā sējumā (1994.gadā) vainagu novērtē kā vērtīgu savrupatradumu. Tas ir viens 20 Latvijā atrastajiem rotātajiem bronzas skārda viduslaiku vainagi. Ar ko tas atšķiras? Tautasdziesmā teikts: “Tautu meita skārdu pirka / Lielajami vaiņagam”. Lielaucē atrastais ir otrs platākais, kas norāda uz to, ka saimniekmeita bijusi bagāta.

Arheoloģe Ieva Cimermane: “No platākajiem vainagiem vēl pieminams 89 mm platais vainags no Lielauces Klatēm. Šeit centrālo joslu veido trīskāršs lauztais līklocis, kura starpjoslās ir mazas lapu rozetītes, bet starplaukumos lielākas un mazākas rozetes. No centrālās joslas uz abām pusēm izvietotas divas krustiņu rindas, kas, cieši saskaroties, veido it kā mežģīņu joslas. Asimetriskumu vainagam piešķir nelielu rozešu rinda gar vienu malu. Vainagu darinot, izmantoti 5 ornamenta elementi.”

“Zemgales bronzas skārda vainagi darināti no bronzas skārda loksnes cizelēšanas tehnikā — ornaments iespiests skārdā no kreisās puses negatīvā. Labajā pusē ornaments parādās reljefu izciļņu veidā. Ornamenta veidošanā izmantoti divi paņēmieni. Ar speciāli izgatavotu ritenīti bronzas skārda loksnē no kreisās puses iespiesta viena vai divas paralēlas zobiņu rindas, kas, reljefi izdaloties vainaga virspusē, norobežo vainaga malas, kā arī atdala vienu no otras ornamenta joslas. Pārējie ornamenta elementi iesisti vainagā no kreisās puses ar speciāliem kaltiņiem – puansoniem (katram ornamenta elementam bija izgatavots atsevišķs kaltiņš) .Vainaga ornaments, kā arī atsevišķie ornamenta elementi ir ģeometriski. Ir lietotas dažāda veida rozetes — saulītes, kā arī krustiņi, mēnestiņi, zalktīši, jumtiņi, līkloči, divkārši zobiņu virknes posmi,” norādīts Ievas Cimermanes zinātniskajā publikācijā “Zemgaļu 16.gadsimta bronzas skārda vainagi” minētajā sējumā.

Tā kā šis ir no 16. gs, un jau 19.gadsimta vidū vainagu nēsāšana pie tautastērpa izzudusi, tad Lielauces 19.gs. 2.puses tautastērpa komplektācijā nav izmantojams. Jaunavu galvassega – vainags, kam galvenokārt bija simboliska nozīme, – ir tautastērpa sastāvdaļa, kas izzuda visātrāk. Zemgalē 19. gs. vidū pie goda tērpa to aizstāja zīda lakati, bet par līgavas galvas rotu kļuva miršu vainags.

Vēl Klatēs atrasta arī krekla saktiņa, kas, tāpat kā vainags, no citām tā laika saktiņām atšķiras ar platu joslu. Pateicoties Jānim Ciglim, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājam, tās attēls ir nonācis līdz mums. Tija Bušmane šo saktiņu atdarinājusi plastikā oriģinālā lielumā. Tieši šo Baiba Volgaste demonstrēja pie pilnā Lielauces tautastērpa Vecauces Vasarsvētkos.