Oskars Stīga

Oskars Stīga dzimis 1894. gada 19. novembrī Lielauces pagastā zemnieka Anša Stīgas ģimenē. Mācījies vietējā draudzes skolā, strādājis dažādus gadījuma darbus. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā mobilizēts Krievijas impērijas armijas rezerves pulkā, 1916. gadā viņu pārcēla uz latviešu strēlnieku rezerves bataljonu, no 1916. gada aprīļa viņš bija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka kancelejas rakstvedis. Pēc Februāra revolūcijas kļuva par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komitejas locekli, iestājās lielinieku partijā. Pēc Oktobra revolūcijas ievēlēts par pulka komitejas sekretāru, vēlāk par Latviešu strēlnieku pulku izpildkomitejas jeb Iskolastrela priekšsēdētāju. 1919. gadā viņš bija Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes loceklis, vēlāk Rietumu frontes Revolucionārās kara padomes loceklis (1919), 33. Kubaņas strēlnieku divīzijas komisārs un priekšnieks (1919-1920).

No 1920. gada novembra Oskars Stīga bija Sarkanās armijas štāba izlūkdienesta jeb Reģistrācijas pārvaldes Organizatoriskās daļas 1. nodaļas vadītājs (1920-1922). Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām no 1922. gada novembra bija Dezinformācijas biroja vadītājs (1922—1930), vienlaikus piedalījās “īpašo uzdevumu” izpildē Latvijā.

1930. gadā viņu iecēla par PSRS spiegošanas tīkla vadītāju Vācijā un Austrijā. Pēc atgriešanās Maskavā viņš vadīja Sarkanās armijas štāba IV pārvaldes (militārās spiegošanas dienesta) 3. nodaļu, kas nodarbojās ar zinātniski tehnisko spiegošanu ārzemēs. 1935. gadā par “īpaši atbildīgu uzdevumu veikšanu” viņu apbalvoja ar zelta pulksteni, bet 1936. gadā paaugstināja divīzijas komandiera dienesta pakāpē.  Lielā terora laikā 1937. gada 29. novembrī viņu arestēja, apsūdzēja dalībā latviešu spiegu teroristu organizācijā un pēc ilgām pratināšanām 1938. gada 29. jūlijā nošāva Komunarkas poligonā.