Folklora
GARAMANTAS
Ernestīne Piļicka 1964. gadā Aucē iedzied Lielaucē dzirdētās tautasdziesmas. Pa labi muzikologs Arvīds Bomiks.
LFK foto
Tautasdziesmas
Vislielākā daļa materiālu iegūti 1925., 1930. un 1937. gadā Lielauces pamatskolas skolēnu veiktajos pierakstos no saviem vecākiem, vecvecākiem, kaimiņiem. No dziesmām ir pierakstīti gan tautasdziesmu, gan galda dziesmu vārdi. Deviņas Lielaucē dzirdētas dziesmas magnetofonā ierakstīja un notis pierakstīja Latvijas Folkloras krātuves folkloristu 17. zinātniskā ekspedīcija 1964. gadā Aucē. Tās pirmoreiz atskaņoja Auces folkloras kopa “Līgotne” folkloras vakarā “Atdzimis Lielaucē” 2023.gada 25.februārī.
Folkloras vakarā “Atdzimis Lielaucē” Jānis Skudra uzdeva mīklu: “Kad mums patīk mazi vēži?”
Daiņa Bušmaņa foto
Mīklas
Garajos ziemas vakaros saimes ļaudis, laiku īsinot un prātu asinot, minēja mīklas. Latviešu folkloras krātuvē ir ap 180 mīklām, kas pierakstītas Lielaucē. Te varēsit kopīgi minēt 100 Lielauces mīklas.
Zigrīda Stucere stāsta, kad un kādā vējā jāstāda kartupeļi.
IVARA BUŠMAŅA FOTO
Ticējumi
Ja meita ēd no visas bļodas, tad tā dabū vīru ar lielu degunu – tāds Lielaucē pierakstīts ticējums glabājas Latviešu folkloras krātuves arhīvos. Bet ir vēl daudzi citi. 25. februārī Lielauces folkloras vakarā folkloras kopa “Līgotne” dalījās ar tām senču gudrībām un arī māņu ticībām, kuras pierakstītas konkrētās Lielauces pagasta mājās.
“Kādā purvā iebrien, tādas ogas jālasa,” Lielauces sakāmvārdu noskaita Edmunds Rumba.
IVARA BUŠMAŅA FOTO
Sakāmvārdi
Mūsu tautas sakāmvārdos netrūkst asprātības – tie ir gan tēlaini, gan tieši un lakoniski izsaka tautas gudrību. Latviešu folkloras krātuvē vairāki simti tādu, kas ir pierakstīti Lielaucē. “Kādā purvā iebrien, tādas ogas jālasa,” šī paruna varētu būt radusies tieši Lielaucē. Šeit var iepazīties ar 50 atlasītiem interesantiem sakāmvārdiem.
Nostāstu par “Ķiepju” saimnieku, kurš zvejojis Lielauces ezerā grāfa Pālena daļā, stāsta Veldra Dejus.
IVARA BUŠMAŅA FOTO
Nostāsti
Latviešu Folkloras krātuvē atrodami daudzi nostāsti par Lielauci, visi vēl nav apzināti. Nostāstos minēts Lielauces ezers, Vīkstrautu kapi, Mīnes purvs, Čapušu dīķis un vēl citas dažas vietas. Tās nav tikai pārspīlētas baumas, dažas no tām sniedz tādas dzīves detaļas, kādus arhīva materiāli nespēj. Piemēram, Fricis Freirabens atcerējās, ka tad, kad grāfs Pālens par kaut ko saskaitās, tūlīt nometa savu hūti zemē un samina kājām. Sulainim pēc tam lika cepuri savākt.
Auces vidusskolas teātra studija “Kaķi” izspēlē teiku par Klunkšķi, kas dzīvo Lielauces ezerā.
IVARA BUŠMAŅA FOTO
Teikas
Lielaucē pierakstītas trīs teikas par to, kā cēlies Lielauces ezers, teika par Sodiņu pēdakmeni un par Dobes kalnu. Divas no šīm teikām par Lielauces ezera izcelšanos “dzīvajās bildēs” iestudēja Eva Tabore un izspēlēja Auces vidusskolas teātra studija “Kaķi”, ko var noskatīties pievienotajos video.
Spoku stāstus par Lielauces pili Muižas vakarā 2021.gada 12.septembrī lasa Laila Jauce.
DAIŅA BUŠMAŅA FOTO
Spoku stāsti
Latviešu folkloras krātuvē ir mazliet vairāk par 30 Lielaucē pierakstītiem spoku stāstiem. Tie saistīti ar neizskaidrotām parādībām, rēgiem, sapnī vai nemaņā redzētām pārdabiskām parādībām, neizskaidrojamiem sprādzieniem vai notikumiem Lielauces pagastā. Vēl bez tām atsevišķi spoku stāsti apkopoti par Lielauces pili.
Baiba Volgaste rotaļdejā ievelk “zagli” Aivaru Balodi.
DAIŅA BUŠMAŅA FOTO
Deja “Zaglis”
Ar meitas zagšanu – šādā rotaļdejā pagājušā gadsimta sākumā vakarēšanās gāja Lielaucē. To Auces teicēja Ernestīne Piļicka redzējusi 1907.gadā bērnībā pie vecmāmuļas Jūlijas Treijas. Šī ir vienīgā deja, kas pierakstīta Lielaucē. To atjaunoja VPDK “Klabdancis” Aldas Balodes vadībā.