Lielauces ezers

Lielauces ezers atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., tas ir no retajiem ezeriem, no kura upe iztek, nevis ietek – Auces upe.

Kādreiz saukts par Auces (vāciski Autzen) ezeru, no kā radies vārds Auces pilsētai un upei. Pie tā tika būvēta Lielauces muiža

Avots: www.senvietas.lv

Vīķu purvs

Vīķu purvs apņem Lielauces ezeru, visvairāk blakus ciemam ezera dienvidaustrumu pusē. Tā ir aizsargājama teritorija kopš 1977.gada, bet visvairāk to atpazīst kā dzērveņu lasīšanas vietu. Purvā var ieraudzīt vismaz 24 putnu sugas un septiņas īpaši aizsargājamās augu sugas un arī pats zemais purvs ir vērtība. Vienā dienā – 1932. gada 28.maijā – slavenais ornitologs Kārlis Grigulis te iebrauca ezerā ar laivu un pamanīja 20 putnu sugas.

Lielauces ozolu aleja

Lielauci trijstūra veidā ieskauj lapu koku alejas, kuras izveidotas muižas laikos kā pievadalejas un tāpēc daudzi koki (ozoli, liepas, melnalkšņi) sasnieguši dižkoka apmērus. Visskaistākā, garākā un vienīgā arī aizsargājamais dabas piemineklis ir ozolu aleja, kas ved no Lielauces baznīcas drupām 1,7 km Īles virzienā. Ozolu alejā uzkartēti 76 dobumaini koki, no kuriem laika zobs un vētras ik pa laikam kādu nogāž.

Cīruļkalns

Visaugstākā vieta Zemgalē ir Lielaucē, no Lapsu kalna jeb Cīruļkalna (iesaukts pēc tuvumā esošajām mājām), uz kura izvietots LMT sakaru tornis, var redzēt vistālāk. Pats ceļš uz Cīruļkalnu ir pārbaudījums riteņbraucējam, jo jāuzminas 30 metru augstumā. No kalna dienvidu virzienā var redzēt Lietuvu (līdz robežai 16 km) un 26 km attālo Jaunakmenes pilsētu.

Avots: www.senvietas.lv

Sodiņu pēdakmens

Nosaukumu ieguvis pēc tuvumā esošajām Sodiņu mājām, bet leģenda tam piešķīrusi Velna akmens vārdu, jo akmens virsmā redzamas trīs tā saucamās Velna pēdas. Teika stāsta, ka velns skrējis no kalna uz kalnu un ieminis akmenī pēdas. Akmenī ir vēl arī 20.gs. pirmās puses robežkupicas zīme – iekalts krustiņš ar vidū ieurbtu caurumiņu.

Skares dižakmens

Skares dižakmens atrodas uz Lielauces un Vecauces pagastu robežas, Vecauces pusē, 150 m no Gaiļu mājvietas. Akmens apkārtmērs ir 14,5 m, augstums 3 m, kas to padara par trešo dižāko Zemgalē. Visinteresantākais, ka padomju laikā ar tas pieciem K-700 traktoriem izvilkts no purvainas vietas, kas ir Lielauces pagastā, kādreizējās Skares pusmuižas teritorijā un aizvilkts līdz ceļa galam. Tāpēc var teikt, ka tas ir Lielauces dižakmens.