Ķieģeļceplis
Vēsture
Lielauces ceplis 19. gadsimtā
19. gadsimtā ķieģeļu ražošanu sākta daudzās Kurzemes un Vidzemes muižās. Latvijas Valsts vēstures arhīvā pirmās ziņas par Lielauces ķieģeļnīcu rodamas 19. gadsimta vidū, kas norāda, ka tā dibināta ne vēlāk kā četrdesmitajos gados. 1887. gadā uzņēmums nodarbināja 10 strādniekus un gadā saražoja 250 tūkstošus ķieģeļu trīs tūkstošu rubļu vērtībā, un bija desmitais lielākais Kurzemes guberņā.
Hofmaņa riņķa krāsns izbūve
Dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava-Mažeiķi izbūve un Auces miesta veidošanās 19. gadsimta beigās veicināja attīstību arī Lielauces muižas ceplī. Divu gadu laikā no 1912. līdz 1914. gadam tika izbūvēta vērienīga Hofmaņa riņķa krāsns ar 18 kamerām un attiecīgi 18 vārtiem. Hofmaņa krāsns Lielaucē darbojās vairāk nekā 100 gadus – līdz 2018. gadam, un vēl joprojām ir darba kārtībā.
Kopīpašums pirmās brīvvalsts laikā
Agrārās reformas ietvaros sadalot Lielauces muižu, ķieģeļceplis tika piešķirts Lielauces patērētāju biedrībai “Spars”. Īpašuma piešķiršana, noraidot trīs privātus uzņēmējus un nododot cepli patērētāju biedrībai, bija politisks lēmums, jo biedrībā bija iestājusies lielākā daļa pagasta zemnieku. Starp noraidītajiem pretendentiem bija arī Fricis Zviņģis, kurš bija personīgi piedalījies Hofmaņa krāsns būvniecībā un no 1919. gada bija cepļa vadītājs.
Karš, nacionalizācija un kolektivizācija
1939. gada ugunsgrēks nodedzināja visu, izņemot mūrēto krāsni ar skursteni, turpretim 1944. gadā sašāva skursteni, kas nogruva pāri ēkas pusei. Nacionalizētajam ceplim nācās atjaunot ķieģeļnīcu. Padomjlaiku īpašnieki mainījās, bet tiem maz rūpēja atvieglināt smago roku darbu, kas prasīja daudzu strādnieku iesaisti.
Cepļa īpašnieki un meistari
Īpašnieki bija daudzi un dažādi – grāfi un kolhozi, kooperatīvi un rūpkombināti, bet cepļa ap 180 gadu darbības laikā var izcelt četrus cepļa meistarus, kuri vairāk nekā 30 gadus vadījuši ķieģeļu ražošanu: Jakobs Volfs muižas laikos, Fricis Zviņģis pirmās brīvvalsts laikā, Valdis Sāvičs kolhoza “Lielauce” laikā un Raimonds Ginters pēdējos 35 gadus.
Materiāls tapis Valsts kultūrkapitāla fonda “Zemgales vēsturiskās kultūras programmas 2025” atbalstītā projekta “Lielauces ķieģeļcepļa vēsturiskā izpēte” ietvaros. Par saturu atbild Ivars Bušmanis.





