Sakāmvārdi

Mūsu tautas sakāmvārdos netrūkst asprātības, tie ir gan tēlaini, gan tieši un lakoniski izsaka tautas gudrību. Latviešu folkloras krātuvē vairāki simti tādu, kas ir pierakstīti Lielaucē. Ir latviešu tautas parunas un ir fiksētas tādas gudras domas, kas izlasītas grāmatās un periodikā vai arī klīst no mutes ausī. 

Piemēram, 3.klases klases skolnieks V.Bullerargs, kurš dzīvoja Lielauces “Ceriņos”, pierakstījis “Kalnajāņos” dzīvojošā 82 gadu vecā J.Rūmīša teicienus: “Kas pazīst citus cilvēkus – gurds; kas pazīst pats sevi – vēl  gudrāks.” Un “Nedari, kas otram nepatīk, tad otrs nedarīs, kas tev nepatīk”. Pirmā nāk no ķīniešu filozofa Laodzi, bet otrs ir  atvasinājums no teiciena Bībelē.

Šeit pievēršam uzmanību tikai latviešu tautas sakāmvārdiem. “Kam niez, tas kasās,” 1936. gadā teicis 52 gadu vecais Miķelis Kalniņš “Atruneļos” (attēlā). Bet Maiga Lapsa no savas mammas A.Lapsas (42) Lielauces “Dreimaņos” uzklausījusi šādas parunas: “Rokas klēpī maizi nepelna.” “Bāba rudenī gudrāka nekā vīrs pavasarī.” “Kas āzi cels par dārznieku.” “Pie ielauztas karašas visi ķeras.” Biedrības “Lielauces attīstībai” rīkotājā folkloras vakarā “Atdzimis Lielaucē” 2023.gada 25. Februārī Auces folkloras kopa “Līgotne” iepazīstināja ar dažām no tām.

50 Lielaucē pierakstīti sakāmvārdi

Katram putnam sava ligzda mīļa. 

Tikušam sēnes aug, netikušam kāti vien. 

Suņu būdā gaļu neglabā.

Rokas klēpī maizi nepelna.

Miers dod maizi, nemiers  – raizi.

Ar adatu nevar  karu  apkaut.

Smukam smuka nelaime.

Jo pliks, jo traks, jo salst, jo skrien.

Akls aklam ceļu nerāda.

Kam niez, tas kasās.

Kādā purvā iebrien, tādā ogas jālasa

Gods godam ceļu griež.

Putnu pazīst no dziesmas.

Slinkums nav labums.

Labāk ar aitu mežā braukt, nekā ar muļķi runāt.

Aukstums sliņķu ārsts.

Kur baznīca, tur krogs nav tālu.

Maza bļodiņa par vērdiņu.

Cilvēka mūžs raibs kā pupas zieds.

Gaidi, gaidi, kad cirvja kātam lapas plauks.

Kas čukst, tas melo.

Deguna galu var saredzēt, mūža galu ne.

Priekšā draugs, pakaļā suns.

Kur durvis bez eņģēm, tur maize bez garozas.

Dari ko darīdams, apdomā galu. Šuj ko šūdams, aizmet mezglu.

Bāba rudenī gudrāka nekā vīrs pavasarī.

Pie ielauztas karašas visi ķeras.

Amats netop lamāts.

Roka roku mazgā, abas top baltas.

Acs pret aci, zobs pret zobu.

Strādā pats, cits jau nedos.

Strādā kā zvirbulis, ēd kā zirgs.

Pats savā acī neredz baļķi, bet otra acī ierauga skabargu.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu.

Esi draugs, bet ne uzreiz.

Netaisna manta rokās izkūst.

Tukša muca tālu skan.

Mazs bērns dikti bļauj.

Ko apņēmies, to izpildi.

Apdomā labi un padari gudri.

Cilvēkam jāmācās līdz kapa malai.

Darbam sūras saknes, bet saldi augļi.

Ēdis, vai neēdis – turi galvu augšā.

Godā drānu, tad drāna tevi godās.

Kāds darbs, tāda alga.

Pilna lode tālu skrien.

Ar kruķi grūžams, ar kāsi velkams.

Bads māca strādāt, aukstums tecēt.

Velns bada laikā ēd pinekļus.

Lielība naudu nemaksā, pietaisi bikses – jāmazgā.