Folklora
GARAMANTAS
VIDEO: DAINIS UN IVARS BUŠMAŅI VIDEO
Mīklas
Senāk garajos ziemas vakaros saimes ļaudis laiku īsinot, prātu asinot, minēja mīklas. Latviešu folkloras krātuvē ir vairāk nekā 500 mīklas, kas līdz 1936. gadam pierakstītas Lielaucē. Lūk, piemērs. Kas tas ir? Piecas māsiņas iet pa ceļu, cita citu nepanāk! (Atbilde rodama pievienotajā fotoattēlā.)
Lielauces folkloras vakarā “Atdzimis Lielaucē” 2023.gada 25.februārī atminējām piecas no simts, kas publicētas šajā vietnē. Tovakar tās uzdeva un tās mums uzdos Ināra Rumba.
Vismaz 300 Lielaucē pierakstītās mīklas.
Liela gara tēva josta neviens nevar salocīt. (Varavīksne)
Melns kā velns – nav velns
rūc kā pērkons – nav pērkons
skrien kā putns nav putns
rok kā cūka – nav cūka
urbj kā svārpsts – nav svārpsts. (Vabole).
| Ragains tēvs, garaste māte, apaļi bērni | abra, lize un maizes kukuļi |
| Divi mazi zirnīši apsēj visu pasauli. | acis |
| Dzīvo divi māsas, dzīvo katra vienā pusē ceļam, viena otru neredz. | acis |
| Dzelzu ķēve, linu aste | adata |
| Maza, maza gotiņa, zīda valgā vadājama | adata |
| Tērauda cūciņa, linu astīte | adata |
| Dzelzs cūciņa, pakulu astīte | adata un diegs |
| Pieci baļķi ēku ceļ, visi pieci atliekas. | adīklis |
| Piecas māsiņas iet pa ceļu, cita citu nepanāk | adīklis un irbi |
| Kungs uz gaspažu kāpdams, sausu slapjā bāzdams un sauc, lai Dievs nāk palīgā. | akas vinda |
| Tieva gara jumpraviņa, visiem deva laburītu. | akas vinda |
| Mežā dzimis mežā audzis, pārnāk mājā, rāda pakaļu debesīm. | akas vinda |
| Kas vasaru neatkūst un ziemu nesasalst. | akmens |
| Dēls karā, tēvs šūpulī. | alus |
| Vecene kaktā, stabule pierē | alus muca |
| Brūns zellis lēkā glāžu mājiņā, tēvs tam tievs kā zāle, māte ar nav tālu, kas dzīvo krodziņā. | alus pudele |
| Tieva gara māte, sprogaini bērni. | apīnis |
| Simtacis kaudzi met. | ar sietu sijā miltus |
| Abi gali dzīvi, vidū nedzīvs. | arājs |
| Divi zili baloži apakš zemes lien | arkls |
| Lācis tup kalniņā, dzelzs kurpes kājiņās. | arkls |
| Vecais, tēvs rikām grieza, vecā māte drupināja | arkls un ecēšas |
| Zaļš ziemu, zaļš vasaru. Ne zaro, ne lapas lapo. | ašķis |
| Kas prot visas valodas | atbalss |
| Kas visu runā bez mēles. | atbalss |
| Kas iet pirmais baznīcā. | atslēga |
| Mazs sunītis – ne rej, ne kož, bet māju sargā | atslēga |
| Ne citam dod, ne pate ņem. | atslēga |
| Brūte klētī, kronis laukā. | atslēga |
| Atskreja līdaka, aizskrēja līdaka, sasala Daugava trinkšķēdama. | audekls |
| Rudenī mielo, ziemā sasilda. | augļu koks |
| Trīs māsiņas danco vienā kurpītē. | auzas |
| Sarkana butele, balts kakls | aviešu (avenes) oga |
| Augšpēdu kokā karājas | ābols |
| Plakanais ar apaļo kuļas. | ābols ar lapu |
| Brūtes caurums apmuļināts. | āliņģis |
| Kad viņi nāks, tad viņi nenāks, kad viņi nenāks, tad viņi nāks. | baložu un apsēts zirņu lauks |
| Pilna kūts ar aitiņām, visas tās bez ļipiņām. | baltmaizes kukulīši krāsnī |
| Jaunkungu aizved, krēsls paliek. | baļķi aizved, celms paliek |
| Liels liels ozols pagasta vīdū, septītā dienā bites lien iekšā | baznīca |
| Jo ņem nost, jo paliek lielāks. | bedre |
| Kas taisnīgāks pasaulē. | bezmērs |
| Ko šķērsām nes baznīcā | bērnu |
| Maza maza gosniņa, pa gadu reiz slaucama | Bērzs |
| Baltsvārkami trejādi dārbi: gaima [gaisma] jādod bērķi [bērni] jākul kuls jāmēž | bērzs |
| Divi gali un gals. | bikses |
| Mazs mazs vīriņš ass, ass cirvīts | Bite |
| Melns dejo, melns lec, pēdas vien nepaliek. | blusa |
| Melns vepris bez astes | blusa |
| Acs caur aci skatās. | brilles |
| Sarkans vīriņš, zaļa bārdiņa. | burkāns |
| Vīrs pirtī, bārda laukā. | burkāns |
| Koka putns, linu spārni | buru kuģis |
| Kāpēc zaķis skrien pāri kalnam | cauri nevar izskriet |
| Trīs nedēļas sildījies, ne ēdis, ne dzēris, savu namu saplosījis, aiztek pie savas mātes. | cālis |
| Kas piedzimst divas reizes. | cālis |
| Liela gara tēva josta, neviens nevar salocīt. | ceļš |
| Ne kaulu ne miesas, bet cilvēks. | cilvēka ēna |
| Nodīrā vērsi atron aunu, nodīra aunu atron cilvēku | cilvēka kāja |
| Kas ir raibāks kā dzenis | cilvēka mūžs |
| Divi stakles, uz tām staklēm muca, uz tas mucas pods, uz tā poda mežs. | cilvēks |
| No rīta iet uz četrām kājām, pusdienā uz divām un vakarā uz trim. | cilvēks |
| Viens nāk, divi rādās | cilvēks un ēna |
| Pieci staļļi, vienas durvis. | cimdi |
| Viens caurums piecas alas. | cimds |
| Dienu guļ, nakti pelna maizi | circenis |
| Mazs, mazs vīriņš: kad runā, visa istaba skan | circenis |
| Saime ēd, galds runā. | Cūka ar sivēniem |
| Nabags nāk ar pogām apkāries | dadzis |
| Zila pļava, baltas aitas, divi gani, viens sudraba, otrs zelta. | debess |
| Liels, liels palags, viss vienām dzirkstīm | debess ar zvaigznēm |
| Liels lauks, tur liels pulks kazlēnu un bekainis āzis vidū | debess, zvaigznes un mēness |
| Balta meitiņa, sarkans deguntiņš | degoša svece |
| Vara stabs zelta rasa galā. | deguns |
| Ne dimdēja, ne rībēja, te atbrauca dieva dēls | dienas gaisma |
| Kas gudrāks par ķēniņu | Dievs |
| Mūža zārks, pusmūža vāks. | dīķis un ledus |
| Kas ātrāks par zibeni | domas |
| Maza, maza mājiņa tūkstošiem logu. | dukurs |
| Stāv sieviete ceļmalā – kas nāk, tas viņu sveicina. | durvis |
| Sāni silts un sāni salts, galva žūst un kājas pūst. | durvis |
| Pret kalnu iet pats, no kalna ne dzenams. | dūmi |
| Tēvs vēl nav piedzimis, dēls jau sen karā. | dūmi |
| Kurš nāk, to nobučo. | dvielis |
| Sarkans jājējs, melns zirgs. | dzelzs un lakta |
| Sarkana gosniņa, zīdā sieta | dzērvene |
| Blusas lielums, vērša grūtums | dzirkstele |
| Mazs kā blusa, smags kā vērsis | dzirkstele |
| Pelēka aitiņa sniega kupenā guļ. | dzirnakmens miltos |
| Jo vairāk ēd, jo vairāk atliek | dzirnavas |
| Mežā dzimis, meža audzis, pārnāk mājā kārpīties | ecēšas |
| Visi kungi svārkus met, trīs vien nemet | egle, kadiķis, priede |
| Melns zarks, stikla vāks, dzīvi miroņi iekšā | Ezers, ledus, zivis |
| Ir kamols – nav kamols, ir dadzis – nav dadzis | ezis |
| Mazs, mazs sunīts, simts adatu mugurā | ezis |
| Ne ūdenī slīkst, ne ugunī deg | ēna |
| Guļ baļķis uz ceļa, ne tam var pāri pārbraukt, ne apkārt apiet | ēna |
| Miesas nav, kaulu nav, bet redzēt var | ēna |
| Ne apkārt apiet, ne pāri pārkāpt. | ēna |
| Redzēt var, noķert nevar. | ēna |
| Liels ozols divpadsmit zariem, katrā zarā četras ligzdas, katrā ligzdā septiņi bērni. | gads, mēneši, nedēļas, dienas |
| Saimnieks dzied bez grāmatas | gailis |
| Stalts vīrs, gaļas bārda, kaula deguns, skrien brēkdams, kliegdams | gailis |
| Ne čiku, ne grabu, labrīt pie loga | gaisma |
| Četri vīri apakš vienu ūti stāv. | galds |
| Karstu mani no pelniem ņem, tīras drēbes valkāju, pats neēdu, nedzeru, krišana man galu dara. | glāze |
| Divas tūtiņas, divas lēpītes, četri zemes tekātāji, devīt’s – kara valdenieks. | govs |
| Četri zemes stampātāji, divi zemes ārdītāji, divi lukturu rādītāji. | govs |
| Četras māsiņas miez bedrītē | govs pupi |
| Vāczeme baļķus taisa, šai zeme skaidas lasa. | grāmatas |
| Balti āriņi, melni jēriņi, gudram ganam izganīt | grāmata |
| Balts tīrums, melni lopi, vajag gudra ganītāja. | grāmata |
| Kur lācis tup, tur melnums paliek | grāpis (katls) |
| Jau sen gatava, bet katru vakaru tiek taisīta | gulta |
| No meža nācis, četrām kājām, ar spalvām un dūnām, putns nav un zvērs ari nav, kādreiz viena dvēsele, kādreiz divas, kādreiz trīs un kādreiz nav neviena. | gulta |
| Maza maza mājiņa, ne duru, ne logu, iekšā dzīvo cilvēki | gurķis |
| Saimnieks nēsā savu kalpu | ielāps |
| Pieci baļķi ēku taisa, visi pieci atliekas. | irbi |
| Lācis tup, zarnas kust | istaba |
| Visapkārt miris, vidū dzīvs | istaba |
| Zila govs pļavu laiza. | izkapts |
| Es nakti biju atnācis un visus guļam atradis, man ādu biksas zābaki, es nesu ādas kulīti, tie visi zināt gribēja, ko es tur iekšā nesu, es nesu brūtēm vaiņagus un to nāvi. | jauns gads |
| Kas tas par ērmu: divi galvas,sešas kājas, puse drēbes, puse spalvas | jātnieks |
| Priekša pampst, pakaļa dilst. | kad auž audeklu |
| Ne sists, ne rāts, bet raud. | kad sīpolu mizo |
| Četri taisa gultu, divi rāda uguni, viens pats guļ | kaķis |
| Kas lielāku cepuri nēsā | kam lielāka galva |
| Kas iet bez kājām, lec bez rokām? | kamols |
| Ko kalnā uzvilkt nevar? | kamols |
| Garam gara jaunkundzīte, pilna galva gnīdu. | kaņepe |
| Guli tu sapuvis, es iešu saules skatīties. | kartupeļi |
| Kur lācis tup, tur melnums paliek | katls |
| Melns mazs ezerins, visapkārt saule spīd! | katls uz uguns |
| Maza maza sieviņa, simts lakatu galvā. | kāpostgalva |
| Ielāps uz ielāpa, nav adatas dūriena. | kāpostgalva |
| Blusa zosi izperēja. | kāposts |
| Februārī ābeles zied, jūnijā ezeri salst | koki sarmo, krējums uz piena sakrājas |
| Vecene kaktā – kurš nāk iekšā, tas pieliek roku | krāsns |
| Ir maza mājiņa. Katra ogle cūciņa. Urķis cūkas izvaja. Šinī mazā mājiņā. | krāsns |
| Pa dienu nabags, pa nakti bagāts | krāsns |
| Pilna kūtiņa sarkanu aitiņu, ieskrej līkā ķēve un izvajā. | krāsns |
| Vērsis istabā, ragi laukā. | krāsns ar skursteni |
| Pa vienu caurumu iekšā, pa trīs caurumi ārā | krekls |
| Zaļš kā zāle, balts kā sniegs, melns kā ogle. | krūkļu ogas |
| Maza maza meitiņa, dienu nakti bučojama. | krūzīte |
| Kaudzi met, mētēja neatrod. | kurmis |
| Arājs ar tīrumā, samta svārki mugurā | kurmis |
| Kas iet uz galvas baznīcā? | kurpes nagla |
| Kas karās nekarams. | kvēpi |
| Sarkana telīte astē piesieta. | ķirsis |
| Papriekš balts kā sniegs, tad zaļš kā zāle, pēdīgi sarkans kā asins, garšo labi. | ķiršu dārzs |
| Čaumalu ēd, kodolu sviež zemē. | ķiršu oga |
| Sarkana māsiņa, balta sirsniņa. | ķiršu oga |
| Bļodā sēž, un sulā mērcē. | laiva |
| Ceļš bez smiltīm, zirgs bez kājām, apakšā nāve. | laiva |
| Saule muciņā. | lampa |
| Melns zirgs, sarkans jājējs, zaļa pātaga sukā, sukā, bet nekust no vietas | lāva pērējs un slota |
| Pusmūža vāks tīnītei virsū | ledus |
| Rudenī piedzimst, pavasari nomirst, izskatās kā glāze. | ledus |
| Viens lej, otrs dzer, trešais aug. | lietus, zeme un zāle |
| Sunītis rej, zobiņi birst. | Linu kulsītklas |
| Cik dziļi zaķis skrien mežā? | līdz pusei |
| Krustām šķērsām kauli likti, pati miesa cauri spīd. | logs |
| Stikla lauki, koka ežas. | logs |
| Vecene kakta, stabule pierē | Lukturs, kurā skalus dedzina (arī alus muca) |
| Maza maza mājiņa, dalderains jumtiņš! | magone |
| Maza maza mājiņa, stāv uz tievas kājiņas, ar simtu kambaru, ikkatrā kambarī simtu mamzelīšu. | magones galviņa |
| Melns kā velns, nav velns; rūc kā lauva, nav lauva; skrien kā putns, nav putns; rok kā cūka, nav cūka | maijvabole |
| Linu klēts, lūka atslēga | maiss |
| Kuļ mani nūjām, spaida akmeņiem, cep ceplī griež ar nazi, tādēļ, ka mīl. | maize |
| Pilna kūts ar aitiņām, visas tās bez ļipiņām. | maize krāsnī |
| Maza maza kūtiņa, pilna sarkanu gosniņu; melnais bullis ieiet, izbada visas ārā. | maizes krāsns |
| Panest var, saskaitīt nevar. | mati |
| Melns suns, balta apkakle, vienreiz pa nedēļu rej. | mācītājs |
| Krauklis skrien, tauki pil. | mākonis skrien, lietus pil |
| Slimdaritājs klētī, labdarītājs sētmalā | Medību bise |
| Aklais redzēja zaķi tekam, klibais skrēja un saķēra iedeva plikajam, plikais iebāza azotē un aiznesa uz mājam. | meli, tie ir meli |
| Kuce rej aiz kaula sētas. | mēle |
| Sarkans suns lēkā aiz kaula sētiņas. | mēle |
| Sprēgā kā dimanta šķiltaviņas, dzeļ kā čūskas dzelonītis | mēle |
| Žilkā, žalkā, žagata laivā. | mēle mutē |
| Ko dienu nevar redzēt | mēnesi |
| Bundulis sētas vidū | mēness |
| Siers zirņu apcirknī | mēness |
| Sviesta ciba ezerā. | mēness |
| Pilns sieks zirņu, ābols vidū | mēness un zvaigznes |
| Kas saldāks par medu | miegs |
| Balta sieva iet pa ceļu, izkrīt zelta atslēdziņa, mēness redz, saule paceļ. | migla un rasa |
| Melns vērsis, caura mugura | muca |
| Liels nams simtiem mazu lodziņu, kas iekšā iet, tas vairs ārā netiek. | murds |
| Kas stāv pie griestiem ar kājām uz augšu | muša |
| Kas uz galvas iet baznīcā. | nagla zābaka papēdī |
| Divi māsiņas – kā viena nāk, tā otra mūk. | nakts un diena |
| Balss sīka, sīciņa, deguns garš, kas viņu nosit, lej savas asinis | ods |
| Pilna kūtiņa sarkanu aitiņu, ienāk melnais, izbada visas | ogles un kruķis |
| Maza muciņa, divējs alutiņš | ola |
| Cērt mūri – uzcērt sudrabu, cērt sudrabu, uzcērt zeltu. | ola |
| Man muciņa ir zināma bez stīpām un bez dibena, tur iekšā sula brīnišķa, no kā var celties dzīvība. | ola |
| Onkuls, kunkuls, krīt no beņķa, neviens dakters nevar glābt | ola |
| Vēlu vēlu dzimst, agri agri mirst. | oša lapa |
| Nokauts, apēsts staigā pa lauku | pastala |
| Mežā dzimis, mežā audzis, atnāca par saimnieci. | pavārnica |
| Spalva pie spalvas, vēders pie vēdera un stīvais vidū. | pārjūga zirgi |
| Esmu tieviņš un gariņš, ne man kaulu, ne zobi – kad es ar dusmām kožu, tad uzreiz asinis uzlec. | pātaga |
| Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā | pērkons |
| Augšā rību rībināja, zem palodiem plikšķināja | pērkons un lietus |
| Melns zirgs, sarkans jājējs, zaļa pātaga. | pēršanās |
| Maza, maza mājiņ, tūkstoš lodziņu | pinģerots |
| Ādas flinte, vēja lode, papēdī šāva, degunā trāpīja | Pirdiens |
| Melns zirgs, sarkans jājējs, zaļa pātaga | pirtī, peras |
| Mazs, mazs vīriņš, uguns sirsniņa | pīpis |
| Olekti gara māte, olekti garš tēvs, mazi, mazi bērniņi, asins sūcēji. | plinte un skrotis |
| Vīrs iet pa lauku, simtiem krīt. | pļāvējs |
| Pa caurumu ielien, pa caurumu izlien. | poga |
| Visi kungi svārkus met, trīs vien nemet. | Priede, egle, kadiķis |
| Glāžu mājiņa, koka durvis. | pudele |
| Gailis laktā, zarnas karājas. | pulkstenis |
| Stāvus stāv uz kājiņām, tupus tup uz pēdiņām, kugzna ir, graudus neēd, ūdens tek pa deguntiņu. | pumpis |
| Balta aitiņa, melna pierīte. | pupa |
| Ne jūra, ne zeme, kuģi tur nepeld un staigāt nevar. | purvs |
| Divas māsiņas pienā mazgājas. | ragavu slieces |
| Četri brāļi tek apakš vienas cepures, cits citu nepanāk. | rati |
| Četri vilki, divas astes. | rati |
| Krūtis danco, kaklā spēlē, cisku starpā lērums taisās | ratiņš |
| Jumprava dej, jumprava lec, vēders aug augumā. | ratiņš |
| Pats stāv, galva griežās. | ratiņš |
| Divi bēg, divi dzenās, cits citu nepanāk | ratu riteņi |
| Četri brāļi tek pa ceļu, viens otru nepanāk. | ratu riteņi |
| Mazs, mazs vīriņš, kaula kažoks | rieksts |
| Kas man kož, tam zobi sāp. | rieksts |
| Iekšpusē silst, ārpusē salst, kājas, galva sūt. | rija |
| Ne rībēja ne dimdēja, te atbrauca Dieva dēls. | rīta gaisma |
| Kad bagātāks, nekā ķēniņš. | rudens |
| Abi gali raibi, vidus balts. | rudens ziema pavasaris |
| Rudeni dzimis, vasaru audzis. | rudzi |
| Pērnie kauli, šīgada miesa. | rudzu rugāji |
| Cik debesīs zvaigžņu, tik zemē caurumu. | rugāji |
| Mežā dzimis, mežā audzis, nāk uz lauka vārtities | rullis |
| Kas ēd dzelzi | rūsa |
| Balta kaza ledu grauž. | saule |
| Ko nakti nevar redzēt. | saule |
| Sarkans kamols aiz kalna velas | saule |
| Sviesta ciba ezerā | saule |
| Zelta ritenis iet pa ceļu, uzveļas un noveļas no kalna | saule |
| Ko nakti nevar redzēt | saule |
| Bērns var, vīrs var, visi var, tikai pats nevar | sēdēt savā klēpī |
| Piektdien] dzima, sestdien auga, svētdien jāja precinieki. | sēne |
| Stabiņš sūnās, galdiņš virsū. | sēne |
| Tievai jaunavai, plata sarkana cepure galvā. | sēne |
| Piektdien dzima, sestdien auga, svētdien gāja precinieki | sēnes |
| Brūti aizved, kroni pamet | siena kaudze |
| Zirgi vilku apēduši, kauli vien palikuši | siena kaudze |
| Simt acis kaudzi met. | sietiņš |
| Saime ēd galds runā | sivēni zīž pie cūkas |
| Sarkans vērsītis, deviņas ādinas, kas to dīrāja, tas gauži raudāja | sīpols |
| Maza, maza sieviņa simts svārku mugurā | sīpols |
| Vairāk gultas žēl, nekā gulētāja. | skabarga pirkstā |
| Tieva gara Līzīte, citiem kalpo, pati sevi izdeldē. | skals |
| Zili zirņi, melni putraimi, līdz ko pārjāj, tilts sabrūk. | skrotis un pulveris |
| Nav ne lopu, ne durvju, bet cilvēki iet iekšā un ārā, | skudru pūznis |
| Sprunguļu muižā lielais tirgus. | skudru pūznis |
| Virs sēd uz jumta un pīpo | skurstenis |
| Mazs, mazs zirdziņš, dienu nakti jājams. | slieksnis |
| Zema resna jumprava, sasieta rīkle | slota |
| Putniņš skrien, spalvas krīt. | sniega mākoņi un sniegs |
| Balts esmu, kad piedzimstu; pelēks – kad nomirstu | sniegs |
| Gulbji skrej pa gaisu spalvas vien put. | sniegs |
| Viens iet, tūkstošiem krīt. | sniegs |
| Līks tilts pār upi | spaiņa osa |
| Kas rūgst bez rauga | spilvens |
| Maza tieva mamzelīte, paliek resna dancojot. | spole |
| Liela gara egle, uz tās egles lins, uz tā lina ozols | sprigulis |
| Baltāks par sniegu, melnāks par zemi, augstāku laižas par baznīcas torni. | stārķis |
| Četri taisa gultu, divi rāda uguni, viens apguļas. | suns |
| Vīrs iet pa tīrumu ritens uz muguras. | suns |
| Tiesnesis bez mēles | svari |
| Maza balta meitene, paliek maza maziņa | svece |
| Ozols izdeg, ne pelnu, ne ogļu | svece |
| Divas rokas, viens elkons. | šķēres |
| Kad pīlēns sāk peldet? | tad, kad nevar ar kājām aizsniegt dibenu |
| Kāpēc zaķis guļ apakš egles? | tāpēc ka viņš virsu nevar uzkāpt |
| Maza maza muciņa, melns alutiņš | tinte |
| Tieva gara lieta apaļa un cieta, iebāž melnā caurumā, dara vien, kā prātam tīk. | tintnīca un spalvas kātiņš |
| Augsts nams, plaši vārti, simtu, simtu lodziņiem; kas tur ieiet tas ārā vairs netiek | tīkls |
| Jumprava iet pa pagalmu, simtu gabalu kleitu | tītaru mātīte |
| Garš tēvs, gara māte, daudz bērnu, cits par citu augstāks. | trepes |
| Mutes nav, bet rīt māk. | uguns |
| Tēvs nav dzimis, dēls jau karā. | uguns un dūmi |
| A un B dzīvoja vienā mājiņā, abi izgāja sēņot. Kas palika mājā? | un |
| Kas neskrien pret kalnu? | upe |
| Skrien, bet kāju nav. | upe |
| Maza, maza muižiņa, simts lodziņu | uzpirkstenis |
| Maza, maza mājiņa, simts lodziņu | uzpirkstenis |
| Tek dienu, tek nakti – darbus nevar padarīt | ūdens |
| Rūc kā lauva, nava lauva, rok kā cūka, nava cūka, skrien kā putns, nava putns. | vabole |
| Melns kā vels nav vels, spīd kā spoks nav spoks, kājas kā vēzim nav vēzis, rūc kā lauva nav lauva | vabole |
| Tēva josta nelokāma. | varavīksne |
| Viņā zemē zirgu jūdza, šai zemē loks atsprāga | varavīksne |
| Augstu lec, zemu krīt, pakakle kust, runāt grib, bet nevar | varde |
| Uz koka zariem lēkā, uz koka zariem perēklis un tomēr nav putns | vāvere |
| Brūna kodaļa, egles galā. | vāvere |
| Tīruma galā liels putns, spārnus plivina, aizlaisties nevar. | vējdzirnavas |
| Četri iet pa gaisu, cits citu nevar panākt. | vējdzirnavas |
| Ne ragu, ne ausu, skrej pa lauku, simts vīri nevar noķert. | vējš |
| Skrien bez kājām un spārniem. | vējš |
| Kungs pūš, gaspažas klanās | vējš un niedras |
| Desmit aitiņas ēd pie siena kaudzes | vērpēja vērpj |
| Ar kājām min, aiz matiem plūc un atkal pabučo. | vērpj |
| Sarkans skrodelis, šķēres padusē | vēzis |
| Divi ragi pierē, atpakaļ cierē | vēzis |
| Kas nosarkst pēc nāves. | vēzis |
| Melns pirtī ieiet, sarkans iznāk. | vēzis |
| Mežā dzimis, meža audzis, pārnāk mājā, gauži raud | vijole |
| Maza maza precīte, simts lakatiņu. | vista |
| Kniuks, knauks izmeta, pauks. Ku-ku-ku! Kā-kā-kā! | vista izdēj olu |
| Melns zirgs, balts jātnieks, zaļa pataga. | vīrs pirtī |
| Nodīrā vērsi, atrod aunu; nodīrā aunu, atrod cilvēku | zabaks, zeķe un kāja |
| Kvīku, kvēku sūnu ložņa, tauku desa, gluma soma, raiba pīne, skudru ēna, saulē govs pineklinš | zalktis |
| Zirga acs sienā. | zars baļķī |
| Kad mirst, tad danco; kad dzīvs, tad strādā. | zābaki |
| Kāju kājā mauc. | zābaks |
| Citam kož, pats bļauj. | zāģis |
| Avens vērša vēderā. | zeķe zabakā |
| Maza, maza gosniņa, salds pieniņš. | zemene |
| Sarkana mājiņa, balts skurstenis. | zemene |
| Ar baltu palagu apsedz visu pasauli. | ziema |
| Rudenī piedzimst, pavasarī nomirst, izskatās kā glāze. | ziema |
| Balta govs vairāk ēd nekā melna. | ziema un vasara |
| Četri brāļi tek pa ceļu, visiem bārdas atpakaļ. | zirga kājas |
| Četri danco, viens koklē. | zirgs |
| Gaļas stirpa dzelžu stutēs. | zirgs |
| Paceļ vienu kāju, paceļ otru kāju, ieliek spalvainu vidū. | zirgs iekš ratiem |
| Krēsls piekūst, sēdētājs – nē. | zirgs un jātnieks |
| Šūpulītī mazi bērniņi. | zirņi pākstīs |
| Manam tēvam bij dārzs. Dārzā bij koks pie koka, tai kokā šuplis pie šūpļa, šūplī bērns pie bērna un starp dažiem bērniem velni | zirņu lauks |
| Kāju nav, spārnu nav, ne gaisā, ne zeme, bet skrien kā jods | zivs |
| Divas grēdas bērza malkas viena elkšņa pagalīte | zobi un mēle |
| Pilns siets zirņu, vidū ābols. | zvaigznes un mēness |
| Bumbiers danco sausā eglē | zvans |
| Vērsis bļauj, aiz astes rauj. | zvans |
| Bumburs auro sausā koka galā, ciekurīši birst uz vienu vietu. | zvans un baznīcēni |
| Melnāks par ogli, baltāks par sniegu, zemāks par ragiem, augstāks par jumtu. | žagata |