Rūdolfs Endrups

Rūdolfs Endrups zzimis 1887. gada 20. jūnijā Lielauces pagastā. LSDSP biedrs no 1902. gada, partijas CK loceklis 1905. gada revolūcijas laikā. No 1910. gada līdz 1914. gadam rediģēja žurnālu “Arodnieks”. Pēc Februāra revolūcijas Rīgas padomes priekšsēdētājs un Iskolata loceklis (1917), Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas (CK) Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR valdības finansu, vēlāk pārtikas komisārs (1919).

Pēc Latvijas atstāšanas 1920. gadā Endrups darbojās Latvijas Komunistiskā partijas (LKP) CK ārzemju birojā Pleskavā un Kominternes Latvijas sekcijā. 1920. un 1930. gados Maskavā vadīja LKP izdevniecības “Spartaks” un “Prometejs”. Viņš ir viens no “Revolucionārās cīņās kritušo piemiņas grāmatas”(1933.-1936.) sastādītājiem. 1936. gadā viņu ievietoja psihiatriskajā slimnīcā, vēlāk apcietināja un it kā izsūtīja uz Gulaga nometni, kur viņš esot miris 1942. gadā, bet pēc vēlāk noskaidrotiem faktiem R. Endrups nogalināts jau 1938. gadā Lielā terora laikā “nacionālo operāciju” pret latviešiem ietvaros NKVD šautuvē “Komunarka”.