aLielauces lakats un zeķes

Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja (LNVM) krājumos no Lielauces no 19.gadsimta ir tikai meitas vasaras darba bruncis, lielais lakats un vilnas zeķes. Citu muzeju krājumos no Lielauces nav nekā. Tāpēc Lielauces tautastērps jārekonstruē pēc atrastajām tērpu detaļām kaimiņu pagastos, kas datētas ar vienu laika periodu.

19. gs. vidū pie Zemgales tautastērpa uz pleciem segti arī lieli smalkvilnas un zīda lakati – tiptes lakati un žalīnes. Siltumam lietoti lielie lakati – austenes. Tie atgādina Zemgales segas. No 19.gs. 2. puses saglabājušās austenes, kas austas dažādu veidu rakstainos trinīšos ar svītru joslām malās, kas stūros veido rūtis. Šīs villaines īpaši pievilcīgas padara raksta veidotā faktūra. Austrumkurzemes novadā pie goda tērpa segtās rūtainās villaines – austenes auda ļoti košās, spilgti kontrastainās krāsās. Un tieši tāda – kontrastaina ir Lielauces austene.

LNVM krājumā atrodošā caurumainā darba zeķe ir vērtīga tāpēc, ka tā ir vienīgā, kas saglabājusies no 19.gadsimta. Citādi – ne ornaments, ne adījums – nav sarežģīti un adītājām nekādas grūtības nesagādā, par ko pārliecinājās Tija Bušmane, atdarinot šīs zeķes. Atjaunotajam Lielauces sievas tautastērpam piedien baltas, labiski adītas zeķes.