Tautasdziesmas

Latviešu folkloras krātuvē ir vairāk nekā simts Lielaucē pierakstītu tautasdziesmu. Šeit publicētās tautas dziesmas 1937. gadā  pierakstījušas Lielauces pagastskolas IV klases skolnieces Maiga Lapsa un Vilma Reisa, un III klases skolnieks Eduards Kaņķis. Tās dzirdētas no K. Vaiteka  (74 g.) un Almas Rubas (38.g) Pilsiņķu mājās. Dažas tautasdziesmas ieskatam. Visas parāda lielo pietāti pret dzīvo dabu un kā vērtību izceļ čaklumu un smagu darbu. Tās pārlasot, var secināt, ka lielaucnieki sevi vairāk identificējuši kā kurzemniekus, nevis zemgaliešus. 

Deviņas Lielaucē dzirdētas dziesmas magnetofonā ierakstīja un notis pierakstīja Latvijas Folkloras krātuves folkloristu 17. zinātniskā ekspedīcija 1964. gadā Aucē. Četri teicēji – Alvīne Sproģe, Līna Kuģe (Erna Kuģevice), Eduards Mazvērsītis un Ernestīne Piļicka – tās dzirdējuši Lielaucē. Folkloras kopa “Līgotne” lielaucnieces Vijas Kursietes kapelas muzikālā pavadījumā visas deviņas atskaņoja Folkloras vakarā “Atdzimis Lielaucē”, ko organizēja biedrība “Lielauces attīstībai”.

“Baltaitiņa”, Ozolīti, zemzarīti”, “Princese no dāņu zemes”, “Man bij viena turku pupa”, “Mans brālītis karā jāja” – šīs melodijas Latviešu folkloras krātuves lādēs līdz mūsu dienām saglabājušās, pateicoties  kādreizējam Auces iedzīvotājam, bijušajam Jaunauces skolas direktoram Eduardam Mazvērsītim. Viņš tās dzirdējis no mātes Minnas un tēva Friča Lielaucē ap 1905.-1908. gadu. Video var noskatīties, ko par savu vectēvu atceras muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.

Ar Lielauces muižu būtu saistāma Līnas Kuģes ap 1914. gadu  dzirdētā un saglabātā dziesma “Viens kungs pa vārtiem iejāja”, jo vēsta par pili un kungiem. Savukārt “Dziedat, meitas, manu dziesmu” Auces teicēja Ernestīne Piļicka dzirdējusi Lielaucē no tēva Viļa Priedes (dzimis Lielaucē, 1874.gadā).

Lielaucē pierakstītā “Tumšā naktī, zaļā zālē”

Lielaucē pierakstīta visiem labi pazīstamā tautasdziesma “Tumšā naktī, zaļā zālē”, ar mazliet atšķirīgu melodiju un vairāk vārdiem. To 19.gadsimta ‘deviņdesmitajos gados pierakstījis Jurjānu Andrejs, 20.gadsimta sākumā apdarinājs Jāzeps Vītols, bet 2023. gadā Lielaucē atgrieza Aleksandra Špicberga biedrības “Lielauces attīstībai” organizētajā koncertā uz ezera. 

Lielaucē pierakstītās tautasdziesmas

Sunīšam maizi devu
Dižan daiļu gabaliņu:
Sunīts man pasacīja,
Kas guļ kārklu krūmiņā,
Vai guļ vilks, vai guļ lācis,
Vai laiskais tēva dēls.

Sudrabiņa lietus lija
Zemu bērzu kalniņā
Lai izaugtu lielas lapas
Lai varētu slotas griezt.

Atminati svešo ļaudis
Kas sēž kalna galiņā
Akmens kalna galiņā
Pelēkiem svārciņiem.

Gailis vistu mīļi tur
Par visiem putniņiem
Dabū miezi mēslienā
Sauc vistiņu raudādams.

Balta, balta Rīgas pils,
Kas to baltu balināja?
Kurzemnieki balināja
Ar baltiem liniņiem.

Ai, labajo kumeliņu,
Kad man tevis nevaidzēja,
Darba dienu druviņā,
Svētu dienu baznīcā.

Pie māmiņas ganos gāju,
Dziesmas tinu kamolā,
Kad es gāju tautiņās,
Kamoliņu līdzi ņēmu.
Kad būs laba dzīvošana
Kad būs laba dzīvošana
Pa vienam ritinās
Kad būs slikta dzīvošana,
Lai satrūd čupiņā.

Laivenieka meitiņa biju
Laivā gulu dienas vidu
Uz niedriti vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņadziņu,
Aiznes manu vaiņadziņu,
Par doņiem mētādama.

Liecaties meža gali,
Lai balstiņa pāri skan.
Lai balstiņa pāri skan,
Lai dzird manis arājiņš.

Rudzu lauks lielījās
Sildīt manu muguriņu.
Nelielies rudzu lauks,
Es saņemšu dziedādams.

Dziesmas dēļ, labi ļaudis,
Ienaidiņu neceļat.
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne tā mana darināta.

Tumšā naktī zaļā zālē
Laukā laidu kumeliņu.
Laukā laidu kumeliņu
Kā pelēku vanadziņu.

Ej projām, ledutiņ,
Lai zālīte zaļojas,
Lai zālīte zaļojas,
Lai kumeļi barojas.

Saulīt, balta māmuļiņa,
Parādies ganiņam.
Ganiņam gara diena,
Kad saulītes neredzēja.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Garām manu glāžu logu,
Balti lini man vērpjami,
Nava skala plēsējiņa.

Neba maize pate nāca
Bagātā vietiņā,
Nav saulīte uzlēkusi,
Jau sirmīši nosvīduši.

Patais man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti!
Man saulīte aicināja
Āriņā sienu kast.

Nesmejiet jūs ļautiņi,
Kad es esmu bārenīte.
Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvoti.

Veci celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes.
Veci vīri, sirmas bārzdas,
Runā gudras valodiņas.

Es negāju noskumusi
Nevienā vietiņā –
Ar dziesmiņu druvā gāju,
Ar valodu sētiņā.

Vai es gāju dzirnu griezt
Vai rijiņas kuldināt,
Kuru darbu padarīju,
Tam dziesmiņu nodziedāju.

Sak’, zemīte ļauna dara, –
Zeme dara visu labu:
Zeme deva ēsti, dzerti,
Glabā manu augumiņu.

Zīlīte, žubīte
audeklu meta,
atskrēja vanags
samudžināja

Kuliet riju, kūlējiņi,
Gaiļu laiku negaidiet!
Tu gaidīsi gaiļu laiku, –
Man būs rija jau izkulta.

Spēle, spēlmani,
Es iešu dancot,
Es iešu dancot
Ar jaunām meitām.

Dedzu skalu, dedzu sveci,
Tumša mana istabiņa.
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.

Sīki mazi žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
Sīkas mazas meitenītes,
Pašas vērpa, pašas auda.

Zaķīts ara tīrumā,
Žagatiņa brīnījās.
Ko brīnies, žagatiņ
Tā vīram jāstrādā.

Citi putni savus bērnus
Pa zemīti brēcināja,
Vālodzīte, gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti.

Skopa, skopa vāverīte
Otras māsa nemieloja –
Pūriņā sapelēja
Aizpērnie kodoliņi.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Ja zinātu kurmja radi,
Kaķim labi neklātos.