Lielauces muiža no 16. gadsimta sākuma līdz Latvijas valsts dibināšanai bija bruņinieku muiža. Tas nozīmēja, ka tās īpašniekam bija privilēģijas – nodokļu brīvība, vieta landtāgā un muižas policijas vara. Bruņinieku muižas varēja piederēt tikai matrikulētās muižniecības locekļiem. Tā kā šādas muižas bija dzimtas īpašumi, asinsradinieki visbiežāk izmantoja savas pirmpirkuma tiesības. Arī Lielauces muižas vēsturē cieši ievītas paaudžu asinsradniecības saites. Pēc zemes reformas Lielauces muižu nacionalizēja un to nodeva Latvijas Lauksaimniecības Universitātei mācību prakšu organizēšanai.

Lielauces muižai tās 500 gadu vēsturē bijuši daudzi īpašnieki. Muižas vēsturē var izdalīt trīs lielus periodus:  1561. – 1795. gadā Kurzemes hercogistes laiks, kad tā piederēja Ketleru dinastijai un to izlēņoja muižniekiem. 1799. – 1920. gadā Krievijas impērijas laiks, kad muižā saimniekoja Mēdemu, Kleistu un Pālenu dzimtas. 1920. – 2021. Latvijas valsts īpašums, kad to izmantoja izglītības vajadzībām.

Vēsturiski muižas kompleksā ietilpa kungu māja, kalpu ērberģis, klēts, rija, kalte, laidari, staļļi, kūts, putnu māja, dārzniecība, kas izvietoti ap parku un gar pievedceļiem. Pēc 1901.gada ugunsgrēka no vecās kungu mājas nepārbūvēta saglabājusies viena no gala fasādēm ar palladio logu, bet pēc atjaunošanas tā ieguvusi pašreizējās pils veidolu. 

Pašreizējā Lielauces muižas apbūvē saglabājusies: pils, pārvaldnieka māja (pašreizējā pagasta pārvalde un Tautas nams), divi pagrabi zem tiltiņi, ledus pagrabs, kalte, tiltiņš, parks, izjādes zirgu stallis , klēts (drupas, pamati), kalpu māja, ratnīca, ūdens ņemšanas vieta.

No Lielauces pils, kāda tā bija sākumā, ir saglabājusies tikai viena siena – austrumu puses gala siena ar ampīram raksturīgo palladio tipa logu. Vislielākā pārbūve notika pēc 1901.gada ugunsgrēka, kad pils tika uzbūvēta no jauna. Taču pavisam pils vēsturē iezīmējušies četri būvperiodi – tā tos sasistematizējis Mg. art. Dainis Bruģis, izpētot Lielauces pils vēsturi.

Lielauces muižas lielākā vērtība ir visa muižas apbūve, kuras teritorija ir valsts nozīmes aizsargājamā teritorija. Arhitektūras pieminekļi ir pils un parks, arī muižas tiltiņš, kalte, divi pagrabi zem tiltiņa. Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes aizsardzībā ir arī atsevišķie pils mākslas pieminekļi un interjera dekoratīvā apdare četrās telpās.