Oskars Dankers

Oskars Dankers dzimis 1883. gada 26. martā Lielauces pagasta Cīruļos. 1902. gadā iestājies cariskajā armijā, dienējis 180. kājnieku pulkā Jelgavā. 1906. gadā beidzis Viļņas karaskolu podporučika pakāpē un nosūtīts uz Somiju, Svēborgas cietokšņa pulkā.. Piedalījies 1. Pasaules karā 197. kājnieku pulka sastāvā, 1914. gada novembrī ievainots kaujās pie Aleksandrovas Polijā. 1916. g. ievainots Galīcijā kaujās pret Austroungāriju; kritis gūstā, 1918. g. decembrī atgriezies.

1919. gada 31. maijā iestājies Latvijas armijā. 20. jūnijā iecelts par 3. Jelgavas KP komandieri. 1919. g. novembrī vadījis cīņas pret bermontiešiem pie Liepājas, par ko saņēmis Latvijas Kara ordeņa II šķiru. 27. decembrī iecelts par Zemgales divīzijas komandieri. No 1921. gada Daugavpils garnizona priekšnieks. Vēlāk – Kurzemes divīcijas komandieris, Liepājas garnizona priekšnieks. 1925.gadā paaugstināts par ģenerāli.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā aizbraucis uz Vāciju. 1941. – 1944. g. – Latvijas ģenerālapgabala Iekšlietu ģenerāldirektors, sekmējis latviešu brīvprātīgo bataljonu leģiona formēšanu. 1944. g. sept. aizbraucis uz Vāciju, kur kara beigās nokļuvis amerikāņu zonā. Pēc 22 izmeklēšanas mēnešiem atbrīvots. No 1949. gada dzīvojis bēgļu nometnē Mildorfā. 50. gadu sākumā zaudējis redzi. 1957. gadā izceļojis uz ASV kopā ar ģimeni. bet 1957. gadā pārcēlies uz ASV, miris 1965. gada 13. aprīlī Grandrapidā, ASV.