Oskars Dankers

Oskars Dankers dzimis 1883. gada 26. martā Irlavas pagasta Tiļļās, bet vecāki ar bērnu uz rokām tūdaļ pārcēlušies uz Lielauces pagasta Cīruļiem. 1902. gadā iestājies cariskajā armijā, dienējis 180. kājnieku pulkā Jelgavā. 1906. gadā beidzis Viļņas karaskolu podporučika pakāpē un nosūtīts uz Somiju, Svēborgas cietokšņa pulkā. Piedalījies 1. Pasaules karā 197. kājnieku pulka sastāvā, 1914. gada novembrī ievainots kaujās pie Aleksandrovas Polijā. 1916. gadā ievainots Galīcijā kaujās pret Austroungāriju; kritis gūstā. 1918. gada decembrī atgriezies Somijā.

1919. gada 31. maijā iestājies Latvijas armijā. 20. jūnijā iecelts par 3. Jelgavas KP komandieri. 1919. g. novembrī vadījis cīņas pret bermontiešiem pie Liepājas, par ko saņēmis Latvijas Kara ordeņa II šķiru. 27. decembrī iecelts par Zemgales divīzijas komandieri. No 1921. gada Daugavpils garnizona priekšnieks. Vēlāk – Kurzemes divīzijas komandieris, Liepājas garnizona priekšnieks. 1925.gadā paaugstināts par ģenerāli.

Viens no varonīgākajiem un Neatkarības cīņās ar Bermonta armiju un Sarkano armiju nopelniem bagātākajiem Latvijas armijas vecākajiem virsniekiem, patriotisks Latvijas armijas divīzijas komandieris visā starpkaru posmā.

Par kaujas nopelniem Latvijas Neatkarības kara laikā cīņās ar Bermonta armiju 1919. gada novembrī pie Liepājas apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (II šķira, III šķira), par dienestu un darbību ‒ ar Triju Zvaigžņu ordeni (I šķira, II šķira), Aizsargu Nopelnu krustu. Saņēmis arī vairākus ārvalstus augstākos apbalvojumus.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā aizbraucis uz Vāciju. Pretrunīgi vērtēts  par darbību Otrā pasaules kara laikā. Viens no latviešu nācijas elites sadarbības simboliem ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu 1941.‒1945. gadā, šajā laikā vadot Zemes pašpārvaldes darbību un sadarbojoties ar okupācijas varas iestādēm. Bija Latvijas ģenerālapgabala Iekšlietu ģenerāldirektors. 1944. g. sept. aizbraucis uz Vāciju, kur kara beigās nokļuvis amerikāņu zonā. Pēc 22 izmeklēšanas mēnešiem atbrīvots, nekādas apsūdzības nav izvirzītas No 1949. gada bēgļu nometnē Mildorfā strādājis par jurista palīgu. 50. gadu sākumā zaudējis redzi. 1957. gadā izceļojis uz ASV kopā ar ģimeni. bet 1957. gadā pārcēlies uz ASV, miris 1965. gada 13. aprīlī Grandrapidā, ASV.