Kalpaka kauja

1919. gada 12. janvāra vakarā pulkveža Kalpaka bataljons (ap divsimt vīru) sava atkāpšanās manevra gaitā sasniedza Lielauces muižu, kur palika dažas dienas. 16. janvāra naktī Latviešu sarkano strēlnieku pulka bataljons ar četrreiz lielākiem spēkiem uzbruka Kalpaka bataljonam. Šī kauja iegājusi vēsturē kā pirmais uguns pārbaudījums pulkveža Kalpaka bataljonam. Tā bija nakts kauja, pie tam vēl sniegputenī, bet noslēdzās ar uzvaru un četriem kritušajiem.

1991. gada janvāra barikādes

16. janvāra vakarā – tieši pirms 31 gada – 35 lielaucnieki sēdās Rolanda Naumaņa vadītajā autobusā un devās uz Rīgu uz barikādēm. Viņu vidū arī Arnis Krūzmanis, kurš šo laiku fiksējis ar fotoaparātu, bet līdz šim nebija kopējis fotogrāfijas. Tagad pirmoreiz varam ielūkoties fotogrāfijās, kas liecina, kā lielaucnieki barikādēs iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu un uzklausīt barikāžu dalībniekus, ko viņi šodien atceras.

Lielauces muiža

Lielauces muiža nekad nav ilgi bijusi vienās rokās. Visilgāk – pusotru gadsimtu – tā bijusi Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas īpašumā, taču tādu, kā to pazīstam šodien, veidojusies kā bruņinieku muiža trīs baltvācu muižnieku grāfu dzimtu valdīšanas laikā – fon Mēdemu, fon Kleistu un fon Pālenu. 

Lielauces baznīca

Lielauces baznīca kādreiz bija galvenā baznīca Auces draudzes novadā, kurā ietilpa 15 muižas. Pēc II Pasaules kara Lielauce ir viens no retajiem pagastiem, kurā savas baznīcas nav. Par 500 gados iemantoto un aizgājušo godību liecina vien baznīcas mūri, kas tagad ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un informācijas stends ēkas priekšā. Biedrība “Lielauces attīstībai” talkās ir attīrījusi mūrus no gruvešiem un apauguma un izpētījusi baznīcas būvvēsturi, kultūrvēsturiskās vērtības un draudzes mācītāju pienesumu.