Lielauces baznīca

Lielauces baznīca kādreiz bija galvenā baznīca Auces draudzes novadā, kurā ietilpa 15 muižas. Pēc II Pasaules kara Lielauce ir viens no retajiem pagastiem, kurā savas baznīcas nav. Par 500 gados iemantoto un aizgājušo godību liecina vien baznīcas mūri, kas tagad ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un informācijas stends ēkas priekšā. Biedrība “Lielauces attīstībai” talkās ir attīrījusi mūrus no gruvešiem un apauguma un izpētījusi baznīcas būvvēsturi, kultūrvēsturiskās vērtības un draudzes mācītāju pienesumu. 

Lielauces muiža

Lielauces muiža nekad nav ilgi bijusi vienās rokās. Visilgāk – pusotru gadsimtu – tā bijusi Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas īpašumā, taču tādu, kā to pazīstam šodien, veidojusies kā bruņinieku muiža trīs baltvācu muižnieku grāfu dzimtu valdīšanas laikā – fon Mēdemu, fon Kleistu un fon Pālenu. 

Ķieģeļceplis

Lielauces ķieģeļceplis ir vienīgais joprojām ražojošais vēsturiskais ķieģeļu ceplis Latvijā, par kuru pirmās ziņas ir kopš 19. gadsimta četrdesmitajiem gadiem. 1912. gadā tajā ierīkotā Hofmaņa lokveida 18 posmu krāsns ir vienīgā, kas saglabājusies no 25 šāda tipa krāsnīm Latvijā, turklāt tā joprojām ir pilnīgā darba kārtībā. Šī ir arī vienīgā no 1935. gadā Latvijā bijušajām 247 ķieģeļu ražotnēm, kas izdzīvojusi līdz mūsu dienām. Tas, pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atzinuma, ir kultūrvēstures piemineklis, kas būtu iekļaujams industriālā mantojuma sarakstā.

1905. gada notikumi Lielaucē

1905. gada revolūcija Latvijā sākās 13. janvārī ar manifestācijas apšaušanu Rīgā, bet turpinājās ar streiku kustību oktobrī un bruņoto sacelšanos decembrī. 1905. gada pavasarī sākās “baznīcu demonstrācijas” un muižu laukstrādnieku streiki, prasot paaugstināt darba algu par 20% un samazināt darba dienas ilgumu līdz 10 stundām. To dēļ Kurzemes guberņā ieviesa karastāvokli un sacelšanās apspiešanai ieveda soda ekspedīciju. Neviena no šiem norisēm nepagāja garām Lielaucei. Par sacelšanās organizatorisko centru, arī proklamāciju un ieroču glabātavu kļuva Baznīckrogs (tagadējās “Stūrīšu” mājas vietā).

Kalpaka kauja

1919. gada 12. janvāra vakarā pulkveža Kalpaka bataljons (ap divsimt vīru) sava atkāpšanās manevra gaitā sasniedza Lielauces muižu, kur palika dažas dienas. 16. janvāra naktī Latviešu sarkano strēlnieku pulka bataljons ar četrreiz lielākiem spēkiem uzbruka Kalpaka bataljonam. Šī kauja iegājusi vēsturē kā pirmais uguns pārbaudījums pulkveža Kalpaka bataljonam. Tā bija nakts kauja, pie tam vēl sniegputenī, bet noslēdzās ar uzvaru un četriem kritušajiem.

1991. gada janvāra barikādes

16. janvāra vakarā – tieši pirms 31 gada – 35 lielaucnieki sēdās Rolanda Naumaņa vadītajā autobusā un devās uz Rīgu uz barikādēm. Viņu vidū arī Arnis Krūzmanis, kurš šo laiku fiksējis ar fotoaparātu, bet līdz šim nebija kopējis fotogrāfijas. Tagad pirmoreiz varam ielūkoties fotogrāfijās, kas liecina, kā lielaucnieki barikādēs iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu un uzklausīt barikāžu dalībniekus, ko viņi šodien atceras.