Ernsts Augusts fon Rezons

18. gs. beigās Kurzemē ieradās pirmais Rezons – Frīdrihs Vilhelms, franču hugenotu bēgļa dēls, kas kļuva par Kurzemes hercoga Ernsta Bīrona kabineta sekretāru un pēc tam – pēdējā Kurzemes hercoga Pētera kancelejas padomnieku ar ļoti lielu ietekmi hercoga galmā. Viņš bija ļoti izglītots un bija galvenais iniciators slavenās Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijas nodibināšanā, kas ir arī pirmā zinātniskā pētniecības iestāde Latvijā. Šis Rezons ir ciltstēvs veselai Kurzemes mācītāju dinastijai. Viņa dēls Johans Georgs Vilhelms (Johann Georg von Raison) bija mācītājs Lielaucē, mazdēls Ernsts Augusts (Ernst August von Raison, 1807.–1882.) – mācītājs turpat, kur tēvs, turklāt vēl Dobeles diecēzes (kas apvienoja vairākus draudzes novadus) prāvests. Arī mazmazdēls, Lielaucē dzimušais dēls Jūlijs cerēja uz šo vietu, divus gadu nokalpoja pie tēva par adjunktu, taču viņu nozīmēja Lutriņu draudzē.

Ernsts Augusts fon Rezons (1807–1882) bija Latviešu literārās biedrības biedrs. Pie viņa 1851. un 1852. gadā mācītāja praksi izgāja vēlāk izcilais senvēstures un folkloras pētnieks, valodnieks un etnogrāfs Augusts Bīlenšteins (1826–1907), kas pēc tam pildīja mācītāja pienākumus Jaunaucē. Abi garīdznieki kļuva labi draugi, un Rezons bija biežs Bīlenštena partneris viņa arheoloģiskajos izrakumos (arī Tērvetē un Pokaiņos). Abi veica izrakumus arī Auces apkārtnē, tostarp Lielauces muižas teritorijā pie Skares pusmuižas, kur ieguva daudz vērtīgu atradumu.