Gada iniciatīva – Vija Kurpniece

“Es, Vija” – tā viņa pieteica sevi pagājušā “Gada Lielaucnieka” ceremonijā, kuru Vija gan radīja, gan vadīja. Katru gadu godināšana ir atšķirīga. Pērn bija plašākie, krāšņākie, daudzveidīgākie un apmeklētākie svētki. “Man patīk radīt pasākumu konceptus,” atzīst Vija. Viņas aizrautība ir arī darbs, strādājot Saldus Tūrisma informācijas centrā par kultūras darba organizatori. Vēl pirms sākuma katrs apmeklētājs varēja apstāties kādā no četrām stacijā: pie Ideju koks, Mīklu rata, Pužļu darbnīcā vai Relikviju pieturvietā. Vija pati bija uzzīmējusi ideju koku, kurā par Lielaucē īstenojamām idejām apmeklētāji balsoja ar īkšķa nospiedumu. Vija prata daudzās idejas apvienot vienā krāšņā pasākumā. “Reizēm idejas šaudās kā tenisa bumbiņas – te viena, te otra, te jau trešā aizstāj pirmo un tā joprojām, līdz kāds tās strukturē un ievirza īstenošanas fāzē,” saka režisore Vija Kurpniece. Pērn pirmoreiz notika mantu izsole, kurā iegūtos līdzekļus izmantojām biedrības ikgadējā Ziemassvētku labdarības akcijā bērniem. Nauris vadīja izsoli, Vija atraktīvi reklamēja preces un cena pat fotogrāfijai uzkāpa no pieciem eiro uzkāpa līdz pat 30 vai 40 eiro.
Otrs Vijas pamanāmākais darbs bija Lielauces pils pārvēršana par spoku pili. Vija izdekorēja ieejas kāpnes un priekšelpā, kurā pirms Spoku lugām jāpulcējas apmeklētājiem, radīja attiecīgu noskaņu arī pils zālēs. Tika sagādāti, ziedi, vīteņaugi, sausie augi, palienētas sveces, gaismas, paprika. Svarīgs bija ik sīkums. Tika salikti pat spogulīši, kuri atstaroja gaismas. Arī kāpnes uz otro stāvu tika apaudzētas ar efejām. Vija ne tikai izdekorēja pili, bet bija arī caurviju balss spoku lugām, kas pavadīja apmeklētājus cauri laikiem un zālēm, un vēl beigās paspokojās baltās dāmas tēlā.