Muižas pārvaldnieka ēka būvēta 19. gadsimta sākumā ar galveno fasādi pret dīķi un kungu māju. Ēka ir nozīmīgs Lielauces muižas apbūves ansambļa elements ar raksturīgu simetrisku fasāžu kompozīciju.

Ēkas cokols un pagraba sienas mūrētas no dažāda lieluma granīta akmeņiem un māla ķieģeļiem kaļķu javā. Tajās iemūrēti granīta akmens ķīļi lielo akmeņu nostiprināšanai. Akmeņi piemeklēti ar dabīgām plaknēm sienu plakņu veidošanai. Ēkas stūros cokola izveidē izmantoti kalti granīta akmens kvadri. Spriežot pēc konstatētajiem krāsojuma fragmentiem, ēkas fasādes krāsotas piesātinātā okera tonī ar baltu starpstāvu pārseguma joslu.

Telpiski nozīmīga ēkas sastāvdaļa ir galvenās ieejas kāpnes, kaut gan tās pārbūvētas 20. gadsimta sākumā. Ēkas galā saskatāma paaugstinātā sienas josla un aizmūrētās logu ailes. Pārbūve radījusi robustu un smagnēju ēkas apjomu.
Vēsturiski vērtīgākā ēkas daļa ir pagrabi, kuros saglabājušies māla ķieģeļu velvētie griesti, sākotnējā sienu apdare un dažas logu aplodas.

Muižas pārvaldnieks no 19. gadsimta 70. gadiem bija agronoms Vilhelms Šīmans, tautā saukts par Sīmani. 1909. gadā viņa vietā nāca Eduards Heinrihs Blanks.

1956. gadā ēka pārbūvēta tautas nama vajadzībām, paaugstinot otro stāvu par pusotru metru un izbūvējot zāli ar skatuvi.
Pašlaik ēkā atrodas Lielauces pagasta pārvalde, bibliotēka un tautas nams.