Lielauces muiža

Lielauces muiža līdz Latvijas valsts dibināšanai bija bruņinieku muiža, kas sastāvēja no piecām pusmuižām: Mīnes (Vilhelmīnes) pusmuiža (273 ha), Skares (Elizenhofas), Lēnes (Madlēnes) pusmuižas (abas kopā 620 ha), Tauvēnu un Galauces pusmuižām.

Zemes reformas laikā Lielauces muiža ar Mācītājmuižu un Mīnes, Skares, Tauvēnu un Galauces pusmuižām sadalīta 176 vienībās (23 no tām bijušās rentes mājas) kopplatībā 3330 ha.

1517. – 1587. gados Lielauce izveidojusies kā Kurzemes hercoga pilsnovada centrs Lielauces ezera krastā. Muiža pastāv no 1561. gada, kad pēc Livonijas ordeņa sabrukuma tās pēdējais metrs Gothards Ketlers kļuva par Kurzemes hercogu un sāka izlēņot zemi muižniekiem.

Pašreizējais muižas apbūves ansamblis pamatā veidojies 19.gs. sākumā. Kungu māja sākotnēji bijusi celta ampīra stilā kā divstāvu ēka ar dakstiņu jumtu. Kompleksa saimniecības ēkas izvietotas attālāk no pils parka malā. Tajā saglabājusies pārvaldnieka māja, kas vēlāk pārbūvēta par kultūras namu, staļļi, kalpu māja, dīķa pusē – ledus pagrabs. No 1801.gadā būvētās klēts ir tikai pamati, bet čiekurkaltes apjomi, kaut pārbūvēti, ir labi saglabājušies. Tāpat arī muižas ratnīca jeb kariešu šķūnis vēl aplūkojams. Interesanta ir ezera piekrastē izbūvētā avota ūdens ņemšanas vieta, vēlāk piebūvēta betona sile elektrosūkņa iegremdēšanai. Vēl Valsts nozīmes aizsargājamo kultūras piemineklis ir tiltiņš, kas ved uz pili. Muižas teritorijā ir saglabājies arī vārtu stabs, vecais bruģis.

Ļoti interesants elements ir iedziļināta saimniecības eja no ieejas pils pagrabos dīķa virzienā, kuru kādreiz izmantoja zemnieki, vedot nodevas. Tā ved zem lokveida tiltiņa

Pēc Latvijas valsts izveidošanas Lielauces muižas pils ar tai piegulošo ezeru, parku, ēkām un zināmu meža platību vispirms nodota bāreņu patversmes izveidei, bet tā netika izveidota. 1926. gada novembrī Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežsaimniecības nodaļa pārņēma Centrālās zemes komitejas piešķirto Lielauces pili mācību prakšu organizēšanai ar tai piederošo parku un zemi 59 ha platībā. Pēc Otrā pasaules kara līdz 2009.gadam te bija Lielauces pamatskola, bet vienlaikus arī LLU dienesta viesnīca.

Ap pili ir brīvā plānojuma parks ar apmēram 60 svešzemju koku sugām, piemēram, Amūras korķakoks, Kanādas un Mandžūrijas riekstkoks, sarkanais ozols, dzeltenais bērzs, Usūrijas baltegle. Parkā ir dīķi. Pašlaik pils un parks ir Latvijas lauksaimniecības universitātes īpašumā. Pils apmeklētājiem nav pieejama.