Vīķu purvs

Lielauces pagasta Vīķu purvs ir aizsargājama teritorija kopš 1977.gada, kas pēc 1987.gada pārveidots par dzērvenāju liegumu. 1999. gadā liegumam pievienots ezers ar piekrastes mežu, kas vēlāk paplašināts.

Pašlaik īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ( ĪADT) kopējā platība – 876 ha, no tās ezera platība – 375 ha, meži – 104 ha, purvs – 397 ha. AS ”LVM” valdījumā – 761 ha, privātīpašumā – 38 ha.

Aizsargājamie biotopi: hāru ezers 375 ha, nogāžu un gravu meži 0,6 ha, pārmitri platlapju meži 38 ha, zemais purvs.

Vīķu purva dabas lieguma teritorijā pavisam konstatētas vismaz 24 Latvijas vai Eiropas Savienības līmenī nozīmīgas putnu sugas. Purvā sastopami lielais dumpis, Ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, mazā gaura, lielā gaura, jūras ērglis,  niedru lija, mazais ērglis, zivjērglis, mežirbe, mazais ormanītis,  dzērve, pļavas tilbīte, upes zīriņš,  melnais zīriņš, bikšainais apogs,  pelēkā dzilna, melnā dzilna, baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis, Seivi ķauķis, bārdzīlīte, somzīlīte. Vairākums ir tipiski ūdensputni vai ar ūdeņiem saistīti sauszemes putni (piemēram, jūras ērglis, niedru lija un zivjērglis); pārējās ir visai raksturīgas mežu sugas.

1932. gada 28.maijā maijā slavenais ornitologs Kārlis Grigulis te izbrauca ezerā ar laivu, pamanīja 20 sugas, parkā 25 dažādas sugas, bet stikla vitrīnās Lielauces pils telpās izvietoja 65 putnu izbāzeņus.

Dabas liegumā “Vīķu purvs” konstatētās īpaši aizsargājamās augu sugas: stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, iedzeltenā dzegužpirkstīte, purva sūnene, Lēzeļa lipare, gada staipeknis, purvāja vienlape.

Sapropeļa ieguve 20.gs. 70. gados zinātniskos nolūkos notika ezera dienvidu krastā – purvā. No sapropeļa ieguves purvā ir izveidojušies padziļinājumi un kanāls. Tā ir viena no divām vietām, kur iespējams piebraukt pie ezera ar automašīnu.

Purvs tiek izmantots kā sēņošanas un dzērveņošanas vieta.

Pievienota Biotopu karte (Viku purvs biotopi.png)

Koordinātes: 22° 54′ 32”, 56° 31′ 47”

56.53373031870012, 22.91324376904325