Vīķu purvs ir ipaši aizsargājama teritorija īpaši (876 ha), un tajā ietilpst gan ezers platība (375), gan  purvs (397 ha), gan piegulošie meži (104 ha).

Aizsargājamie biotopi: hāru ezers, zemais purvs,  nogāžu un gravu meži 0,6 ha, pārmitri platlapju meži 38 ha.

Lielauces ezers pamazām aizaug, zemais purvs pārvāršas par augsto purvu.

Vīķu purva dabas lieguma teritorijā pavisam konstatētas vismaz 24 Latvijas vai Eiropas Savienības līmenī nozīmīgas putnu sugas. Purvā sastopami lielais dumpis, Ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, mazā gaura, lielā gaura, jūras ērglis,  niedru lija, mazais ērglis, zivjērglis, mežirbe, mazais ormanītis,  dzērve, pļavas tilbīte, upes zīriņš,  melnais zīriņš, bikšainais apogs,  pelēkā dzilna, melnā dzilna, baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis, Seivi ķauķis, bārdzīlīte, somzīlīte. Vairākums ir tipiski ūdensputni vai ar ūdeņiem saistīti sauszemes putni (piemēram, jūras ērglis, niedru lija un zivjērglis); pārējās ir visai raksturīgas mežu sugas.

1932. gada 28.maijā maijā slavenais ornitologs Kārlis Grigulis te izbrauca ezerā ar laivu, pamanīja 20 sugas, parkā 25 dažādas sugas, bet stikla vitrīnās Lielauces pils telpās izvietoja 65 putnu izbāzeņus.

Dabas liegumā “Vīķu purvs” konstatētās īpaši aizsargājamās augu sugas: stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, iedzeltenā dzegužpirkstīte, purva sūnene, Lēzeļa lipare, gada staipeknis, purvāja vienlape.

Vīķu purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur konstatētas retas sēnes – purva celmenes.

Lielauces ezera purvs ir iecienīta dzērveņošanas vieta.