Lielauces baznica

Vēsture

Baznīcas mūzika

Lielauces baznīcas luktā atradās 16 reģistru ērģeles. Instrumentu kopā ar kokgriezumiem rotāto prospektu 1824. gadā par 460 sudraba rubļiem bija izgatavojis ražīgākais tā laika ērģeļu meistars Latvijā – Johans Kristofs Kristīns (Johann Christoph Christien, 1777–1840), kurš pavisam uzbūvējis 37 ērģeles. J. K. Kristīns sava laika sabiedrībā kā ērģeļbūvētājs bija ieguvis plašu cieņu un lietpratēja reputāciju. Viņš bija ievērojamākais ērģeļbūvētājs Latvijas teritorijā 19. gs. sākumā. No 1813. līdz 1840. gadam viņš bija Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģelnieks, ķesteris, priekšdziedātājs, zvaniķis, skolotājs un ērģeļbūvētājs Katlakalnā.

1909. gada nogalē izdotais izdevums “Lielauces baznīca 1909” liecina, ka 1909. gada 18. oktobrī ticības atjaunošanas svētkos dziedāja Lielauces dziedāšanas biedrības kori Ozola kunga vadībā, Grosa un Šefera kungi spēlēja ērģeles, Jindeisena kungs – violinčello, Landrāta kungs vijoli.

Ingrīda Petrauska, Vecauces ev.luteriskās baznīcas ērģelniece un Auces mūzikas skolas pedagoģe, studējot Lutera akadēmijā, bakalaura darba ietvaros izpētījusi materiālus par mūziķiem, pārsvarā par ērģelniekiem Auces un tās apkārtnes baznīcās., kā arī par viņu atskaņoto mūziku. Viņa noskaidrojusi, ka 20.gadsimta sākumā uz Lielauces baznīcas ērģelēm spēlējis arī vēlāk slavenais Rīgas Doma ērģelnieks Alfrēds Kalniņš.

1909. gada nogalē izdotais izdevums “Lielauces baznīca 1909” liecina, ka 1909. gada 18. oktobrī ticības atjaunošanas svētkos dziedāja Lielauces dziedāšanas biedrības kori Ozola kunga vadībā, Grosa un Šefera kungi spēlēja ērģeles, Jindeisena kungs – violinčello, Landrāta kungs vijoli. 

Priekšlasījuma “Lielauces baznīcas kultūrvēsturiskā nozīme” laikā 2023. gada 4. novembrī Ingrīda Petrauska kopā ar Viju Kursieti un Aivi Antonovu-Kalniņu atskaņoja četrus korāļus, kas kādreiz ērģeļu pavadībā skanējuši Lielauces baznīcā: “Tuvāk pie dieva”, “Cik liela Dieva žēlastība”, “Ņem manu sirdi, Žēlotāj”, “Ak, kā es vēlētos!”. 

Viens no šiem korāļiem – pasaulslavenais korālis “Nearer My God To Thee” tika izpildīts latviski ar kādreizējā Lielauces mācītāja Kārļa Beldava (laikā no 1908. līdz 1915. gadam) vārdiem, turklāt šos vārdus viņš rakstījis tai laikā, kad kalpoja Lielauces draudzē. 

Beldavs bija arī dzejnieks, un zināmas ir viņa reliģiskās dzejas tikai kopš Lielauces laikiem. Dažas uzņemtas dziesmu grāmatā «Dievs, dziesma man». Visslavenākā ir tā, kur pasaulslavenam korālim viņš Lielaucē sacerējis vārdus latviešu valodā. Korālis “Nearer My God To Thee” skanēja Džeimsa Kemerūna filmas “Titāniks” laikā, tai brīdī, kad milzu kuģis grima. Orķestra vijolnieks, apzinoties izglābšanās neiespējamību, uz klāja ar vijoli nospēlēja šo korāli. Korāļa latviskais nosaukums: “Cik liela Dieva žēlastība”.

Avoti: 
NKMP lieta 1905-17-KM “Lielauces luterāņu baznīca”
NKMP lieta 6604 “Lielauces luterāņu baznīca”
Kalendārs “Lielauces baznīca 1909”
Ingrīdas Petrauskas bakalaura darbs “Auces un apkārtnes baznīcu mūziķi”
Nacionālā enciklopēdija, Aivars Kalējs, šķirklis “Johans Kristofs Kristīns”

Materiāls tapis Valsts kultūrkapitāla fonda “Zemgales vēsturiskās kultūras programmas 2023” atbalstītā projekta “Lielauces baznīcas kultūrvēsturiskā nozīme” ietvaros. Par saturu atbild Ivars Bušmanis.