Jūlija Hišova

Reiz,sen senos laikos Dievs dalīja visām tautām zemes.

Katrs nāca un prasīja,kādu zemi vien gribēja.

Latvietis neatnāca nevienā no nedēļas dienām,taču ieradās svētdien pie dieva.Noņēma cepuri un teica,ka lai Dieviņš viņam arī kādu zemes gabaliņu iedod.Dievs saka,ka šim viss izdalīts,kadēļ neatnāca nedēļas laikā,kad visiem dalīja?Latvietis sāka lūgties”’ Visu nedēļu strādāju,zemi aru,zirgus kopu,bērnus auklēju,tagad tik brīva vaļa bij atnkt.Nu lūdzu dod Dievs,kaut vai mazu zemes gabaliņu!””

Dievam palika žēl Latvieša un šis saka latvieyim:”Gribēju pats sev paturēt vienu mazu,jauku zemes gabaliņu pie jūras,kur ir zaļi meži,zili ezeri un svētība zemē pie katra zāles stiebra,kur dzīvot dieva zemītē,bet nu ņem tad tu to!”

Tā latvietis tika pie zemes

Pie savas zemītes…..

Mūsu Lielaucnieku Dieva zemīte ir Lielauce,kuru Jūlija Hišova iemūžina foto kadros.Viņa šos zaļos mežus,zilo ezeru,katru zāles stiebriņu padara par pieejamukatram,kurš to grib redzēt.Viņas skatījums uz dabu ir īpašs.Skatoties fotogrāfijās ,kuras radījusi Jūlija,elpai liek apstāties no skaistuma kā viņa to parāda.Paldies, Jūlija, par mūsu Lielauces parādīšanu sociālajā tīklā ”Facebook” un fotoizstādē Lielauces tautas namā!