Daiņa Bušmaņa un Ivara Bušmaņa video

Jānis Latišs

Jānis Latišs. Dzimis Otrā pasaules kara pēdējā gadā un pirmos dzīves gadus aizvadījis Zvārdē – “Bulduros” uz robežas ar Lielauces pagastu. Savas dzīves vissāpīgākos mirkļus atceras no bērnības, kad tēvu izsūtīja uz Sibīriju. Viņu, sešgadīgu puiku un divus gadus jaunāko brāli kā mazus kaķēnus atrāva no tēva, iesvieda kaktā , atstājot ar māti mājās. Nabadzība, trūkums, bailes pavadīja bērnībā. No vienas skoliņās pārceļoties uz otru, trešo, līdz 1954.gadā tēvs atgriezās no Sibīrijas. Zvārdeniekus cēla prom no poligona, bet Lielauces kolhoza toreizējā vadība baidījās pieņemt bijušo izsūtīto… Tikai 1956 gadā ģimene varēja pārcelties uz Lielauci un Jānis – sākt mācīties Lielauces pamatskolā pilī.

Kopš tā brīža Jānis ir lielaucnieks, un tāds ir palicis visu savu dzīves un darba mūžu. Kā daudzi jaunieši laukos, agri sācis strādāt, lai palīdzētu vecākiem un brālim. Galvenās Lielauces ielas kalnā uzbūvēta māja “Krastiņi”. Jānis ieguvis auto un traktora vadītāja tiesības, un tad “Sveika, Lielauce!” – 3 gadu dienests padomju armijā Ukrainā. Atgriežoties mājās viņš satiek sava mūža meiteni ar rudiem matiem – Ritmu, arī lielaucnieci.

Darbs paiet uz lieliem riteņiem, pie smagās automašīnas stūres. Bet, kad pienāk ražas laiks, tad vīri pārsēžas pie kombaina Ņiva stūres. Vakaros, pārnākot mājās, Ritma savu vīru var pazīt tikai pēc balss un acīm – viss noputējis pelēks, spīd tikai zobi. 

Brīvajos brīžos Jānim patika spēlēt akordeonu un sintezatoru, muzicēt ballītēs un  kāzās. Nāca arī otra aizraušanās – medības. Bet, lai vīru redzētu mājās, Ritma lika izvēlēties vienu no tām. Izvēle tika par labu medībām.

  1. gadā Jānis Latišs izveidoja Lielauces mednieku klubu, kuram likumsakarīgi tika arī par vadītāju. Kad Jānis sāk runāt par medībām, acis kļūst jautrākas. Un tā gandrīz 50 gadus viņš rūpējās par līdzsvara saglabāšanu dabā un arī sabiedrībā. Lai saglabātu dabu, gan meža dzīvnieki bija jāpiebaro, gan par daudz savairojušies dzīvnieki jāmedī, lai neizplatītos, piemēram, Āfrikas cūku mēris. Savukārt mednieku kolektīvā kārtība vēl vairāk attur no alkohola un pārkāpumiem nekā bailes zaudēt autovadītāja tiesības. Disciplīna, kārtība, pacietība – tie ir vārdi, kuri raksturo mednieku, lai viņam būtu tiesības turēt  ieroci un piedalīties medībās. 

Pērn Jānis pēc 49 gadu ilgas šī kolektīva vadīšanas atstāja mednieku kolektīva vadītāja amatu, bet mednieks ir joprojām. Lielaucē nav neviena cita kolektīva, kuru kāds būtu vadījis pusgadsimtu. Par to arī Jānis Latišs ir pelnījis balvu par mūža ieguldījumu!

Ar Jāni Latišu “Gada Lielaucnieka 2021” godināšanas ceremonijā 2022.gada 19.martā iepazīstināja Tija Bušmane.