Daiņa Bušmaņa un Ivara Bušmaņa video

Guntis Bergmanis

Gunta Bergmaņa dzimta arī ir iedzimtie lielaucnieki, ar viņu “Gada Lielaucnieks 2022”  godināšanas ceremonijā iepazīstināja viņa ilggadējā darba kolēģe Elga Bērziņa.

Guntis dzimis 1949. gadā, kad Lielauce vēl bija lielāka – Kalnējos, mājās pretī ceļam uz Īles partizānu bunkuru. Pēc neatkarības atgūšanas un dzimtas zemes atgūšanas īpašumā Gunta krustmāte – mātes māsa Laima Maldere aicināja saimniekot vēsturiskajā “Jaunģeriņu” zemnieku saimniecībā. Tur Guntis saimniekoja, līdz 1994.gada 29.maijā pirmajās daudzpartiju demokrātiskās pašvaldību vēlēšanās atjaunotajā Latvijas valstī viņu ievēlēja pagasta padomē un deputāti – par padomes priekšsēdētāju. Tā viņš kļuva par pagastveci pēc Jāņa Bogdanova. Nostrādāja vairāk nekā 20 gadus – līdz pievienošanai Auces novadā 2010.gadam par priekšsēdētāju, pēc tam par pagasta pārvaldnieku.

Guntis Bergmanis ir iegājis vēsturē ar Tautas nama atjaunošanu.  Tas negāja viegli, jo muižas bijusī pārvaldnieka māja ir valsts aizsargājamas objekts – lai drīkstētu to izremontēt bija jāveic kultūrvēsturiskā izpēte. 2009.gadā to veica arhitekts Aldis Orniņš. Pēc tam jau Tautas nams tika kapitāli izremontēts tādā skatā, kādu to mēs redzam šodien.

Otrs lielais darbs bija kanalizācijas un ūdensvada ievilkšana 2014.gadā par 360 000 EUR. Pirms tam ūdens brīžiem trūka un visbiežāk bija dzeltens.  Lielauces pagastā tika īstenots Eiropas fondu projekts, kuru rezultātā tika izbūvētas jaunas notekūdens attīrīšanas iekārtas, rekonstruēts urbums, uzbūvēts puskilometrs jauna ūdensvada.  Pie reizes  izbūvēts jauns kanalizācijas vads. Eiropas nauda nenokrita no gaisa. Toreizējais novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis palika brīnoties: “Kā tas varēja notikt: projektu iesniedza gan Lielauce, gan Bēne. Bēnē iedzīvotāju vairāk, bet projektu dabūja Lielauce?” Mēs zinām, ka tas ir, pateicoties Gunta Bergmaņa skaļajai balsij, uzstājībai par savu pagastu, pārliecināšanas spējai. 

Par Eiropas naudu Guntis dabūja šķeldas katlu. Zemes dalīšanā cilvēki nāca un gribēja privatizēt mežus, bet Guntis Bermanis nepieļāva: “Man ir katlu māja un vajag malku, ar ko kurināt!” Tagad viņam sāp, ka Auces novads pirms pievienošanās Dobeles novadam pārdeva visus viņa sataupītos mežus. Un ka Lielauces pagastam tika mazumiņš no tās naudas, nevis 30% no ieņemtās summas, kā tas ir kaimiņu novados. Bet siltumtarifi divreiz lielāki, jo šķelda jāpērk par dārgāku naudu.

Vēl vienas Gunta pēdas ir kultūras dzīvē, kurā viņš pats aktīvi iesaistījās. Lielaucē no četru sievu ansambļa izveidoja jaukto ansambli, ko vadīja Inta Reisa. Un arī pats piedziedāja. Tad vienudien Guntis iedomājās, ka vajag vidējās paaudzes deju kolektīvu. Sūtīja tautas nama vadītāju Daci Čunku nolūgties pie Aldas Balodes. Un tā “Klabdancis” dejoja 10 gadus, vairākus gadus tajā dejoja arī Guntis Bergmanis pats kopā ar savu Ingrīdu Burkāni.

Tagad Guntis Saldus Druvā strādā par biedrības “Trīs D” direktora vietnieku saimnieciskajos jautājumos un dzīvo Saldū. Tomēr saikni ar Lielauci nav zaudējis. Viņš brauc ciemos, piedalās mednieku kolektīva organizētajās medībās.

Lielaucnieki viņu atceras kā sirsnīgu, sabiedrisku, kurš vienmēr bija atvērts sarunām. Dzīvīgs, humora pilns. Brīžiem pat nevarēja saprast, vai viņš joko vai runā nopietni. 

“Gada Lielaucnieks 2022”  godināšanas ceremonijā viņš no biedrības saņēma balvu – iegravētu vīna glāzi un dzērveņu vīnu un Tijas Bušmanes darināto balvu “Lielo Dzērvi”.