Gada lielaucnieks

Ļaudis

Daiņa Bušmaņa un Ivara Bušmaņa video

Par mūža ieguldījumu – Alda Balode.

“Gada Lielaucnieks 2023” godināšanas ceremonijā ar vissirsnīgākajiem vārdiem un visskaļākajiem aplausiem sveica skolotāju Aldu Balodi – par mūža ieguldījumu. Piesakot Aldu Balodi, vakara vadītāja Renāte Kalniņa piesauca Lielauces sakāmvārdu   “Cilvēka mūžs raibs kā pupas zieds”. “Par Aldas Balodes mūžu var teikt, ka tas ir rotāts, skaists un krāsains kā Lielauces meitas brunču raksts,” viņa salīdzināja un uzaicināja “Klabdanča” ilggadējo dejotāju Vilni Darģi raksturot deju skolotāju, kurš kā dejotājs piedalījās  ne tikai šajos Dziesmu un deju svētkos, bet arī Aldas Balodes vadītā Lielauces vidējās paaudzes deju kolektīva sastāvā 1990. gada Dziesmu un deju svētkos.

Tiklīdz Vilnis iesāka: “Alda Balode ir vienreizēja un nepārspēta tautas tradīciju nesēja mūsu pagastā – jau 58 gadus viņa vada Lielauces deju kolektīvus,” zālē atskanēja aplausi un ovācijas.

Aldas Balodes darba dzīves gājums ir saistīts tikai ar Lielauci – pēc Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes beigšanas 1962.gadā norīkota darbā uz Lielauces astoņgadīgo skolu (vēlāk pamatskola), kas bija viņas vienīgā darbavieta. No 1962. līdz 2001. gadam strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju, mācību pārzini.

Deju kolektīvus Lielaucē viņa vada no 1965. gada. Sāka ar pieaugušo deju kolektīvu un ar četriem pāriem, kurā sākumā dejoja arī pati. Pēc pieciem gadiem kolektīvā dejoja jau astoņi pāri. Vadījusi gan skolas un jauniešu, gan pieaugušo deju kolektīvus, gan veco ļaužu deju kolektīvus. Pavisam 58 gadu laikā – 7 kolektīvus, visus Lielaucē. 1990. gadā viņas vadītais Lielauces vidējās paaudzes deju kolektīvs piedalījās XX Vispārējos Latviešu Dziesmu un X Deju svētkos. No 2010.gada līdz 2015.gadam vadīja Lielauces tautas nama jauniešu deju kolektīvu, no 2012. gada līdz 2020.gadam (pandēmijai) – Eiropas deju kopu “Madaras”.

Katros pagasta svētkos vienmēr ir uzstājušies tautas deju dejotāji, kurus vadījusi Alda Balode. Kad vēl pastāvēja pamatskola – tad koncertēja arī skolēni, bet vienmēr – vidējās paaudzes deju kolektīvs, senioru deju kopa. Lielauces tautas nama jauniešu deju kolektīvs dejoja vēl pāris gadus pēc Lielauces pamatskolas slēgšanas, līdz jauniešus vairs kolektīvam nevarēja nokomplektēt.

Kopš 2011. gada vada deju kopu “Klabdancis”, kurš joprojām regulāri sanāk uz mēģinājumiem koncertē – pašlaik 6 pāru sastāvā (“Klabdancī” nekad nav bijis vairāk).

Pagasta iztukšošanās neļāva nokomplektēt astoņus pārus, lai varētu startēt Simtgades Dziesmu un deju svētkos, bet vidējās paaudzes deju kolektīvs “Klabdancis” tik un tā piedalījās  koncertos. 2019.gadā apbalvota ar Atzinības krustu (V šķiru) par ilggadēju darbu izglītības un kultūras jomā un tautas tradīciju saglabāšanu un tika iecelta par ordeņa kavalieri.

Alda kopusi tradīcijas un tautas dejās ir iesaistījusi vietējos ļaudis, neatkarīgi no Dziesmu un deju svētku cikliem un neatkarīgi no tā, vai šeit ir skola vai nē. Ir kolektīvi, kas pēc deju svētkiem vairs nespēj sanākt kopā. Turpretim “Kabdancis” arī pēc šīs vasaras Dziesmu un deju svētkiem, uz kuriem netika, septembrī tik un tā sanāca kopā, lai dejotu.

Aldai Balodei piemīt apskaužams entuziasms un pat jauneklīgums – viņai pāri 80, bet turpina vadīt deju kolektīvus, kā to jau veikusi 58 gadus (tiesa, ar pārtraukumiem). Bez deju kolektīvu priekšnesumiem nav iedomājami nevieni svētki pagastā un novadā. Nevar nepieminēt viņas dzīvesbiedru Aivaru, kurš līdz šim gadam dejoja “Klabdancī”, bet tagad ir deju kopas dīdžejs.

“Deju kolektīvs šobrīd ir vienīgā dzīvā pašdarbības tautas tradīcija, par ko jāpateicas Aldas Balodes pašatdevei un atbildībai tautas gara mantu saglabāšanā,” raksturojumu noslēdza Vilnis Darģis. Arī Ivars Bušmanis kā “Klabdanča” dalībnieks skaļi pateicās deju skolotājai par uzaicinājumu dejot, pēc  kura sapratis, ka “ir dzīve arī pēc 60”.

Ilggadējo deju skolotāju bija ieradusies sveikt Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka. “Bez cilvēkiem nav vietas, bez tradīcijām nav tautas nama, bez kopābūšanas nav, kā Vilnis teica, dejas, dzejas un zvejas.” Viņa pasniedza Aldai Balodei pateicības rakstu par ilggadēju un godprātīgu mūža darbu tautas tradīciju saglabāšanā Dobeles novadā un biedrības balvu, kas pienākas nominācijai par mūža ieguldījumu, “Lielo Dzērvi”.

“Klabdanča” dejotāji apbēra savu vadītāju ar ziediem. Arī bijušās Eiropas deju kopas “Madaras” dejotājas bija atnākušas pateikt “lielu un sirsnīgu paldies par kopā pavadītajiem gadiem, mēģinājumiem, koncertiem, izbraukumiem, par iejūtību, toleranci. Nekad ar asiem aizrādījumiem nepadarījāt mūsu soļus nedrošus. Mums tik ļoti pietrūkst mēģinājumu un koncertu.”

Savā atbildes runā Alda Balode pateicās “Klabdancim”, “Madarām”, bijušajiem kolēģiem, radiem, draugiem paziņām. Viņa pateicās Kultūras pārvaldes vadītājai par sagādāto pārsteigumu un ka novērtēta izglītība un kultūra. “Es jūtos ļoti bagāta, jo man pieder viss, gan labais, gan sliktais, kas noticis manā mūžā, un to neviens nevar atņemt,” viņa atzina.