Muižas apbūves plānojums

Inventarizācijā, kas 1920. gada zemes reformas laikā veikta Lielauces muižas teritorijā, ir nofiksētas muižas ēku atrašanās vietas, to vecums stāvoklis, izmēri un materiāli, no kā tās būvētas. Vadoties no Lielauces muižas centra 1923.gada apstiprinātā sadalīšanas plāna, redzams, ka pie pils bijusi klēts ar pagrabu, no kuras palikušas tikai drupas. Dodoties uz Lielauces – Īles ceļu, kreisajā pusē neliels šķūnis, siltumnīca, tālāk – rija (kuras pamatu aprises var nojaust stigā pirms “Pils 2 mājas” un uz paša stūra – dāre jeb kalte. Vēlāk neatkarīgās Latvijas laikā dāri  izmantoja Latvijas Universitātes mācību un izmēģinājumu mežniecības kokaudzētavas vajadzībām. No šiem laikiem saglabājies tās nosaukums – čiekurkalte.

No pils veda ceļš uz Tukuma pusi – tas veda gar Tautas nama galu pašreizējā “Kastaņu” teritorijā, tālāk gar “Osīšiem” un aiz bijušā “Mesteriņu” mājām (aiz kokaudzētavas) uzveda uz Auces – Tukuma ceļu. No pils šķērsojot vēsturisko tiltiņum labajā pusē ir ratnīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām. “Kastaņu” atpūtas bāzes teritorijā kādreiz bija kalpu māja, cūku kūts, laidars. Kad saimnieki atpūtas bāzes rekonstrukcijas laikā raka dīķi, tad iznāca uzrakt daudz laukakmeņu, kas kalpoja šo ēku pamatiem. Pa laipām varēja nonākt līdz pirtij ar malkas šķūnīti turpat blakus.

Saimniecisko ēku centrā bija pārvaldnieka māja – tagadējās Lielauces pagasta pārvaldes ēka, kur arī Tautas nams un bibliotēka.  Aiz tās zaļajā laukumiņā, kur akmens ar Dzērves skulptūru, muižas laikos bija vēšūzis, kas tika arī apdzīvots. Zem kolhoza laikā apbūvētās “Klēts” ķieģeļu apjoma var skaidri saskatīt izjādes zirgu staļļa aprises. Savukārt paralēli tam bija vēl divas tikpat garenas ēkas (pašreizējo garažu vietā)  – vāgūzis (zirglietu novietne) un darba zirgu stallis.

Tur, kur “Āmariņi”, atradās vienstāvīga kalpu māja, bet “Āmariņu” kūts vietā bija svaru būda.

Interesanti, ka tajā teritorijā, kur atrodas ciema trīs daudzstāvu dzīvojamās mājas, 20.gadsimta sākumā vēl bija muižas dārzniecība.

Šeit aplūkojamo muižas karti Ivars Bušmanis ir uzzīmējis pēc Lielauces muižas zemes sadalīšanas plāna, kas pieņemts 1923.gadā (atrodas Latvijas Valsts vēstures arhīvā), pēc fotoliecībām Marburgas Foto arhīvā Vācijā un pēc dabā atrodamajiem ēku fragmentiem.