Lielauces muiža

Vēsture

Vērtības Lielauces muižā

Lielauces muižas apbūve (nr. 4935), pils (nr. 4940) un parks (nr. 4935) ir valsts nozīmes aizsargājamā teritorija. 

Arhitektūras pieminekļi ir arī muižas tiltiņš (nr. 4944), kalte (nr. 4943), divi pagrabi zem tiltiņa (nr. 4942). Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes aizsardzībā ir arī atsevišķie pils mākslas pieminekļi: trīs krāsnis (nr. 3342,  3343, 3344), divi kamīni (nr. 3340, 3341), un interjera dekoratīvā apdare četrās telpās (nr. 3339).

Pils iekšējā interjera dekoratīvajā apdarē izmantoti ampīra elementi. Pēc 1901. gada ugunsgrēka tiek iebūvētas vairākas ampīra stila krāsnis un kamīni. Ļoti interesants elements ir iedziļināta saimniecības eja no ieejas pils pagrabos dīķa virzienā, kuru kādreiz izmantoja zemnieki, vedot nodevas. Tai pāri ved tiltiņš, zem kura abās pusēs ir pagrabi. Otrs tiltiņš ved pāri aizbērtajam grāvim no dīķa uz ezeru, kurš ļoti stipri cietis kara laikā.

Ap pili ir 58 ha liels brīvā plānojuma parks, kas stādīts grāfa Mēdema laikā. Tajā aug dažādu sugu koki, arī Usūrijas baltegle, Japānas ciprese, Japānas korķozols, Kanādas un Mandžūrijas riekstkoks, sarkanais ozols, īve, kā arī mūsdienās iecienīts krāšņumaugs – efeja. Ainavu parks ar svešzemju koku sugām un dīķi tālāk pāriet meža parkā. Parka teritorijā atrodas divi dīķi. Lielākais dīķis nodala pagasta centru no parka. Kopš 1926.gada Lielauces muižas parks ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) pārziņā.

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ir pārvaldnieka māja (nr. 4941 ), kur atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka un tautas nams. 

Par Lielauces pils interjera lielāko vērtību – Svētku zāli – un tajā novietotajām krāsnīm un kamīnu stāsta Mg.art. Dainis Bruģis.