Kalpaka kauja

 

Vēsture

Pieminekļa atklāšana

Piemineklis atklāts 1934. gada 19. augustā, klātesot bijušajam kalpakietim, zemkopības ministram J. Kauliņam, ģenerālim K. Berķim un armijas mācītājam P. Apkalnam. Atklāšanas ceremonijas pirmo pusstundu tiešraidē pārraidīja Latvijas Radiofons.

Ievadrunu teica Pieminekļa komitejas pārstāvis J.Jurevics, Lielauces jauktais koris nodziedāja A.Kalniņa dziesmu “Mēs nu esam kungi”. Skanot Lielauces baznīcas zvaniem un “Dievs, svētī Latviju!”, piemineklim aizklāju novilka bijušais kalpakietis, zemkopības ministrs J. Kauliņš. “Pirmās cīņas par savas valsts un zemes atgūšanu sākušās ar Lielauces kauju,” viņš uzsvēra.

Visi kopā aizsargu orķestra pavadībā nodziedāja “Ne mūru sargā pilsētas”. Pieminekli iesvētīja armijas mācītājs P. Apkalns, kam sekoja korālis “Dievs, sargā mūsu tēvzemi.” Ģenerālis Berķis teica: “Šī vieta ir svēta. Te lietas tautas labāko dēlu asinis. Viņi ziedoja visu tēvzemei, kad tēvzemes stāvoklis bija smags. /../ Šie varoņi pārstaigāja visu Latviju, sākot no Lielauces līdz Ventai un no Ventas līdz Zilupei, līdz Latvija bija atbrīvota.”

Apsveikuma telegrammu bija atsūtījis Valsts prezidents Alberts Kviesis: “”Vēsturiskais notikums, kura piemiņas nostiprināšanai Lielaucē paceļas šīs piemineklis, pirmais meta laika tiltu pāri no veco zemgaliešu cīņām uz 1919.gada atbrīvošanas ceļiem. Ar Lielauces kauju varonīgā pulkveža Kalpaka vadībā pavērās skats uz nākotni, pieauga paļāvība pašu spēkiem un, galvenais, atausa ticība Latvijai.” Arī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis sveica ar telegrammu.

Pēc svinībām zemkopības ministrs Kauliņš un ģenerālis Berķis pieņēma karaspēka, aizsargu un vietējo organizāciju parādi, pēc kuras visi devās uz goda mielastu Lielauces pilī. Vakarā pils parkā bija brīvdabas teātra izrāde – Raiņa luga “Krauklītis”, ko iestudējis vietājais dramatiskais pulciņš režisora Ignata vadībā.