Kalpaka kauja
Vēsture
Kalpaka piemineklis Foto no LKFFDA arhīva (fotografēts laikā starp 1935.-1940. Gadiem)
Foto: Ivars Bušmanis
Foto no Aivara Baloža albūma. Lielauces kaujas pieminekļa celšanas biedrība. No kreisās stāv: pirmais pagasta vecākais, biedrības priekšsēdētājs Indriķis Jurevics, pagasta sekretārs Eduards Šalbe, pamatskolas direktors Ozoliņš, skolotājs Roberts Jurevics, Īles pagasta “Kuršu” saimnieks (uzvārds nav zināms), neidentificēts. No kreisās sēž: Mednis, Kirķis Soms, Sāks, Kalninš, pagasta vecākais Fridrihs Krauze.
Pieminekļa tapšana
Šim nolūkam tika izveidota Lielauces kaujas pieminekļa celšanas biedrība, tajā bija 34 biedri. 1934. gadā pieminekļa komiteja vāca līdzekļus, un savāca 18 000 latu.
Pieminekļa projekta autors ir arhitekts P. Dreimanis, izgatavojis J. Sieriņš Saldū.
Pieminekli ierosināja tika celts pēc vietējo ļaužu iniciatīvas un par ziedojumiem.
Piemineklis veidots no pelēkā granīta bluķiem, priekšpusē iemontēta melna granīta plāksne ar tekstu “Še notika / pulkveža Kalpaka / bataljona kauja / 1919. g naktī no / 15. uz 16. janvāri.”. Kaujā krita četri karavīri (lnt. Dambītis, lnt. F. Liepa, vsrž. Burmeisters, kara ierēdnis V. Cīrulis).
Pieminekli iznīcināja 1950. gadu sākumā, tas atjaunots 1989. – 1991. gadā, izmantojot oriģinālo plāksni, kas gan ir pāršķelta divās daļās. Atjaunojumā plāksne vairs nav vērsta pret baznīcu, bet uz Lielauces centru.