Skola 1870. – 1900.

Līdz 1870. gadam Lielauces bērnu vienīgā izglītošanās iespēja bija iesvētāmo mācība Lielauces baznīcā. Šāda veida ķesterskola pastāvējusi jau hercoga Jēkaba laikā. No tiem laikiem ķestera-ērģelnieka amatu pildījuši Grosu ģimenes locekļi.

Pirmā skola pagastā tika izveidota 1870. gadā bijušā mežsarga mītnē Cepļa meža ielokā, kur mežzinis Pētersons pulcinājis pirmos skolēnus. Tāpēc šī vieta ieguva nosaukumu Vecskolas (56.530502, 22.846049), atradās aiz Mācītājmuižas. Tajā skolmeistars trīs ziemas (no Mārtiņiem līdz Jurģiem) mācīja lasīšanu, ticības mācību un baznīcas dziedāšanu, arī rakstīšanu, rēķināšanu. Tā bija vienstāva koka celtne, kurā bija divas klases ar zemiem griestiem, maziem lodziņiem, bez jelkādas vēdināšanas. Kā zēnu, tā meiteņu guļamistabās atradās divstāvu nāras gulēšanai. Meiteņu guļamistabā nebija pat krāsns, un ziemā viņas sala, pat pārvācās ar cisu maisu gulēt uz klases galdiem. Virtuve tumša, bez loga gaismas.

Pirmos sešus gadus skolu vadījis mežzinis Pētersons. Pēc viņa nāca skolotājs Rozentāls, kurš bija labs audzinātājs un sabiedriskās dzīves veicinātājs. Savas darbības desmitgadē viņš pulcēja jauniešus uz dziedāšanu un nodibināja dramatisku pulciņu. Viņš arī nodibināja pirmo kultūras sabiedrību Lielaucē – “Rožu Lejas kori”. Kad Rozentāls 1886. gadā pārcēlās uz Rīgu, tad kultūras aktivitātes pagastā izsīka, jo viņa pēcnācējam skolotājam Hāzim tās neinteresēja. 1896. gadā Hāzi atlaida, jo Baznīckrogā piedzēries nepiedienīgi uzvedies.

1896. gada vasarā pagastā rīkoja skolotāja vēlēšanas, uz kurām pieteicās 26 pretendenti. Par pagastskolas skolmeistaru pieņēma Irlavas skolotāju semināra absolventu 22 gadīgo Jūliju Ozoliņu (no Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagasta), kurš šeit pārņēma skolas saimniecību un par palīgu pieņēma savu brāli Juri, kurš tikai gatavojās kļūt par skolotāju. Rudenī skolā mācīties ieradās 110 bērni. Pāris gadus vēlāk pagasta valde piešķīra līdzekļus otra skolotāja algošanai. Vienu gadu (1898) skolā nostrādājis vēlākais LU profesors Ernests Dišlers.

Skolotājam maksāja algu 250 rubļus gadā, ar tiesībām ņemt atlīdzībā no vasaras skolniekiem un ārpagastniekiem pa trīs rubļi par semestri. Grāfs Pālens piemaksājis 75 rubļus par muižas kalpotāju bērnu skološanu. Pie skolas bija 25 pūrvietas (9 ha) zemes, ko deva apstrādāt pusgraudniekam.

Līdz jaunās  mūra ēkas uzbūvēšanai, tas ir, līdz 1901. gadam pagastā pastāvēja vēl divas skolas: Sirmeles skola vecā mežkunga mājā un Stirnās – Mācītājpagasta skola pie baznīcas. Tajā kā skolotājs strādāja ērģelnieks Gross. Kad lielaucnieki uzcēla jauno skolas namu, tad Gross pārtrauca skolas darbību un sāka nodarboties ar tītaru audzināšanu – 30 skolēnu vietā viņam bija jārūpējas par 30 tītari. Ar lielu gandarījumu Gross konstatēja, ka tītari viņam ienes tikpat daudz, cik senāk skolēni.