Skola 1901. – 1941.

Tā kā Lielauces vecais skolas nams vairs neatbilda viselementārākām prasībām, 19. gadsimta nogalē pagasta valde nolēma celt jaunu skolas namu. Grāfs Pālens apsolīja dot šim nolūkam 3 pūrvietas zemes, visus vajadzīgos kokmateriālus un 50 000 ķieģeļus no ķieģeļcepļa bez maksas. Viņš lika arhitektam Šmitam ātri izstrādāt skolas nama plānu, ko viņš arī darīja, pielāgojot somu skolas namu idejas vietējiem apstākļiem – daudz gaismas, koridoru sistēma, apkurināšana no koridoru puses, stalta fasāde. Šo projektu valde noraidīja, jo “telpas par plašu un celtne par dārgu”, bet īstais iemesls esot bijusi pretstāvēšana ierastajai praksei muižai teikt galīgo vārdu. Ar to nemierā bijuši pievienoto pagastu priekšstāvji, arī pagasta vecākais bija no viņu vidus, un tas noteica balsojumu. Savu lomu nospēlēja, ka pirms lēmuma pieņemšanas tika izlaupīta pagasta kase.

Valde uzdeva skolas nama projektu izstrādāt kādam Auces mūrniekam, kurš uzprojektēja no ārpuses diezgan reprezentatīvu divstāvu ķieģeļu ēku, bet ar visām telpām caurstaigājamām, maz apgaismotām un ar kāpnēm, kas beidzas pie ārsienas. 1900. gadā to sāka būvēt un 1901. gada oktobrī skolu iesvētīja.

Tā atradās ceļa otrā pusē Mācītājmuižai (56.521696, 22.854048) – tagadējā “Meži” zemesgabalā ir saglabājušies tikai ēkas pamati. 

Atklāšanas svinībās grāfs Konstantīns Pālens atvadoties piebildis skolmeistaram: “Šinī namā jūs piedzīvosiet blusu mocību.” Jaunajai skolai viņš tomēr sagādāja klavieres, medicīnas līdzekļus, piešķīra muižas zemi, deva košuma krūmus skolas apkārtnes izdaiļošanai. Par Stirnu muižas īpašnieka fon Uckes 100 rubļu ziedojumu ap skolu apstādīts pūrvietu liels augļu dārzs.

Neatkarīgās Latvijas laikā  1926. gadā pēc arhitekta A. Blaus būvprojekta tai tika uzbūvēts trešais stāvs, iekārtojot tajā zēnu kopmītnes, kopgalda virtuvi un ēdamtelpu, kā arī dzīvokli skolotājam. 

Skolas direktors līdz aiziešanai pensijā 1933. gada oktobrī bija Jūlijs Ozoliņš, kurš tad skolā bija nostrādājis 41 gadu. Viņš palika strādāt par ērģelnieku baznīcā un sabiedriskajās organizācijās. Par skolas pārzini ievēlēja Kristapu Kapteini, Jelgavas skolotāju institūta audzēkni. Viņš skolā ieveda stingrāku disciplīnu, kas skolēniem nepatika un viņi izvairījās no dziedāšanas korī.

Liela vērtība ir Lielauces pamatskolas folkloras vākums, ko 1937. gadā paveica skolēni skolotājas Hertas Lūses vadībā. Skolēni apstaigāja vecākos pagasta iedzīvotājus un pierakstīja mutvārdu folkloru. Pavisam savāktas 3550 vienības – tautasdziesmas, mīklas, ticējumi, sakāmvārdi, buramvārdi, teikas, pasakas, dziesmas.

Otrā pasaules kara laikā te bijis vācu hospitālis, pēc kara ēka nav saglabāta.