“Lielauce laiku lokos” – tā saucas vēsturisko fotogrāfiju izstāde, ko 1. oktobrī atklāja Lielauces Tautas namā. Tajā izvietotas 23 fotogrāfijas, kuras uzņemtas Lielaucē 20. gadsimta pirmajā pusē.
Izstāde sākas ar diviem unikāliem aerofoto, kuros Lielauces muiža redzama no augšas Pirmā pasaules kara laikā – tie sniedz daudzas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par muižas apbūvi. Pārsteidzoši, bet muižas darbības laikā laipu iepretī pilij nebija. Divos fotoattēlos redzamas muižas ēkas, arī tas, kā 1916. gadā izskatījies pašreizējais Tautas nams. Pirmoreiz izstādīta telpas fotogrāfija, kurā leitnants Bīlings lasa avīzi īpašā turētājā, bet fonā redzamas tumšsarkanas sienas. Noskaidrotas visas personas, kas redzamas grāfa Pālena pēdējā mums zināmajā ģimenes foto 1909. gadā – šī fotogrāfija nāk no Aivara Baloža kolekcijas.
Neatkarīgās Latvijas laika liecinieki ir Lielauces pūtēju orķestris, akas rakšana Mācītājmuižā, labības kulšana Liekņos, siena pļauja Rozītēs, kāda zemnieku sēta, riteņbraucēji Sirmelē (no kuriem viens ir Aivara Baloža tēvs), Vera Lībiete tautastērpā, pagastmāja 1940. gadā, lepnais jaunais Jaunģeriņu zirgaudzētavas saimnieks Kārlis Mālderis. 16. Jelgavas aizsargu pulka Lielauces nodaļas pirmo aizsargu grupas foto īpaši sirsnīgi nopētīja Māris Vilsons, kura tēvabrālis Paulis, aizsargu nodaļas priekšnieks, ir pašā centrā.
“Pēc vēsturisko filmu noskatīšanās mani vienmēr satriec noslēgums, ja tajā parādīts šo filmu varoņu tālākais dzīves ceļš,” atklāšanā 14 interesentiem sacīja Ivars. “Latvijā to pirmoreiz izmantoja filmā “Sapņu komanda”, kuras pēdējos kadros uzzinām, kas ar katru no 12 noticis pēc vēsturiskās uzvaras Eiropas basketbola čempionātā 1935. gadā. Puse no viņiem padomju okupācijas gados nonāca čekas pagrabos, gāja bojā karā abās frontes pusēs, arī tepat Kurzemes katlā, tika izsūtīti uz Sibīriju. Pieci pēc kara turpināja dzīvi trimdā, un tikai viens palika uz dzīvi Latvijā. Par šajās fotogrāfijās notvertajiem mēs lielākoties zinām, kā viņiem gājis turpmākajā dzīvē. Šie ir tie skaistākie, darbīgākie mirkļi. Gādāsim, lai arī mēs šodien tādus sev radām!” uzrunu noslēdza Ivars.
Izstādes afišā izcelta Laima Volfa (pēc kāzām Māldere) ar savu zirgu Riksi – no pabalējušās 1939. gada fotogrāfijas raugās 16 gadus veca meitene. Vēl viņai priekšā ieprecēšanās “Jaunģeriņos” ar jauno saimnieku Kārli Mālderi. Vēl priekšā izsūtīšana uz Sibīriju 1949. gadā kopā ar vīru. Atgriezties savās mājās viņa nedrīkstēs, tāpēc dzīvos “Virzās” (Mācītājmuižā). Kad Lielaucē uzcēla pirmo daudzstāvu māju “Niedras”, viņa tajā saņēma dzīvoklīti. Par spīti pārdzīvotajām likstām, lielaucnieki viņu atcerēsies kā vienmēr laipno un labestīgo Laimas tanti. Aiz katras fotogrāfijas ir kāds stāsts, ne visus paspēja izstāstīt.
Pēckara fotogrāfijās redzamas iesvētības pie karā ložu sacaurumotās baznīcas sienas un veikals, kurš tolaik atradās pašreizējā Tautas namā ar ieeju no ezera puses. Interesants ir Lielauces pils pirmo pēckara iedzīvotāju foto – pili tad apdzīvoja ciema padomes darbinieki un skolotāji. Uz Lielauces pamatskolas salidojumu 30. maijā atbrauca divi mazākie zēni no šajā fotogrāfijā redzamajiem – skolas saimnieka Pētera Ozoliņa dēli Dzintars un Ilmārs. Tajā redzama arī Tijas mamma un vecvecāki, jo viņas vectēvs Arnolds Krūmiņš pēc kara bija skolotājs (attēlā). “Bet pils pa šo laiku nav mainījusies – kā bija salauzītas kāpnes, tā ir,” secināja Neringa.
Dace Čunka pateicās biedrībai par izstādes ierīkošanu. Ivars uzsvēra, ka tikai daļa fotogrāfiju nāk no arhīviem vai iegādātas izsolēs. Par lielāko daļu jaunpienesuma Lielauces arhīvam jāpateicas esošajiem un bijušajiem lielaucniekiem – Aivaram Balodim, Guntim Bergmanim, Tijai Bušmanei, Dainai Jākobsonei, Jānim Grotusam, Eduardam Kapšam, Vilnim Reisam, Intai Vecvagarei.
Fotoizstāde “Lielauce laiku lokos” būs atvērta visu oktobri Tautas nama darba laikā, kā arī pasākumu laikā. Izmantojiet iespēju apskatīt vēstures liecības Saeimas vēlēšanu dienā, 3. oktobrī.
Šī ir otrā izstāde sērijā “Lielauces ļaudis”, un, spriežot pēc ienākošajām fotogrāfijām, būs arī trešā, atzīst izstādes veidotājs Ivars Bušmanis. Izstādi organizē biedrība “Lielauces attīstībai”, lielformāta izdrukas finansējusi Dobeles novada pašvaldība, izstādi iekārtojusi Tija Bušmane. Pavisam biedrībai šī ir piektā vēsturisko fotogrāfiju izstāde. Iepriekšējās bijušas par Lielauces muižu, par Lielauces baznīcu, “Lielauces pagastam 100”, “Lielauces ļaudis”. Šīs fotogrāfijas tiek izmantotas, stāstot ekskursantiem par mūsu pagastu.