Augustā rakstījām par zivju skaitīšanu Lielauces ezerā, ko veica uzņēmums “Saldūdeņu risinājumi”. Pirmdien, 2. novembrī, pētnieks Māris Liepiņš Lielaucē iepazīstināja ar rezultātiem Lielauces un Apguldes ezeros, klātesot kādiem desmit lielaucniekiem un dažiem interesentiem no Apguldes.
Ezers tiek apsaimniekots vidēji intensīvi un popularizēts kā makšķerēšanas tūrisma galamērķis, secināts pētījumā. Infrastruktūra uzskatāma par pietiekošu ezera purvaino krastu dēļ.
Zivju paraugus zinātniskajos tīklos ievāca šī gada 10. – 11. augustā dažādās ezera vietās un augstumos. Vienā naktī pētnieku tīklos nonāca gandrīz 48 kilogrami zivju. Visvairāk bija raudu, lielākais asaris svēra vairāk nekā 800 gramu, un tīklos kopā ar zivīm nonāca arī 53 vēži. Pētījuma kopaina ir laba – ūdens kvalitāte ir laba, zivīm pietiek barības, un pētnieki pašlaik neiesaka zivju krājumus papildināt.
Raudu visvairāk, bet asari aug ātri
No 10. uz 11. augustu pētnieki astoņās ezera vietās dažādos dziļumos uz nakti izlika tīklus. Lomā bija astoņu sugu zivis. Gan skaita, gan svara ziņā pirmajā vietā bija raudas – 342 zivis svēra 16,61 kilogramu. Turpat līdzās bija asari – 293 zivis ar kopējo svaru 15,35 kilogrami. Savukārt ar 14 līņiem vien pietika, lai lomam pievienotu vēl deviņus kilogramus. Tīklos bija arī ruduļi, līdakas, karūsas, ķīši un akmeņgrauži.
Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, Lielaucē asari aug ātri. Mazie pārtiek no sīkiem vēzīšiem un kukaiņu kāpuriem. Sasnieguši 11–12 centimetru garumu, tie sāk ēst arī citas zivis. Pētnieki asaru kuņģos atrada raudas, ķīšus, līdakas un pat citus asarus. Prāvo asaru īpatsvaru lomā pētnieki vērtē kā labu pazīmi – lielie plēsēji palīdz ierobežot pārējo zivju skaitu.
Tīklos bija tikai divas līdakas
Viena svēra 650 gramu, otra – 1,2 kilogramus. Līdaka vasarā mēdz gaidīt medījumu slēpnī, tāpēc tīklā iepeld retāk nekā asaris, kas barību meklē aktīvāk. Ar divām noķertām līdakām ir par maz, lai spriestu par to daudzumu visā ezerā.
Pētnieki vērtēja arī to, vai līdakām pietiek nārsta vietu un vai mazuļiem ir kur uzturēties. Piemērotu vietu ezerā ir gana, un pēc sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem pētnieki secināja, ka līdakas makšķernieku lomos ir ierasta parādība. Vēl 2020. gadā ezerā ielaida vairāk nekā 24 tūkstošus līdaku mazuļu. Šobrīd pētnieki iesaka ļaut līdakām vairoties pašām. Gadījumā, ja ezerā atjaunotu licencēto makšķerēšanu, kurā tiek uzskaitīti izvilktie lomi, var veikt līdaku mazuļu ielaišanu.
Cik tīrs ūdens?
Vasaras mērījumos ūdens caurredzamība sasniedza divus metrus, un skābekļa pietika visā pārbaudītajā ūdens slānī. Arī slāpekļa un fosfora mērījumi kopumā liecināja par labu ezera stāvokli. Tomēr fosfora daudzums 2026. gada vasaras paraugā bija 0,05 miligrami litrā, salīdzinot ar 0,02 miligramiem litrā 2023. gada vasarā. Lai saprastu, vai šī atšķirība iezīmē ilgāku pārmaiņu, pētnieki iesaka ūdeni un aļģes pārbaudīt pavasarī, vasarā un rudenī trīs gadus pēc kārtas. Zivju izpēti ieteikts atkārtot ik pēc pieciem gadiem.
Ko tas nozīmē makšķerniekiem?
Pētnieki pašreizējo makšķerēšanas kārtību Lielauces ezerā vērtē kā piemērotu. Ja pašvaldība atjaunotu licencēto makšķerēšanu, atskaitē ieteikts lomā ļaut paturēt līdz trim līdakām un atlaist asarus, kas garāki par 35 centimetriem. Prezentācijā Māris Liepiņš parādīja arī citus iespējamos ierobežojumus – divu vai trīs zivju limitu līdakām un zandartiem, 75 centimetru garuma robežu līdakai un 65 centimetru robežu zandartam. Asariem līdzās 35 centimetru garuma robežai minēti arī ne vairāk kā pieci kilogrami lomā paturēto asaru. Šādu ierobežojumu mērķis būtu saudzēt lielās plēsējzivis. Tās ietekmē, cik daudz un kāda izmēra zivis ezerā aug, un palīdz uzturēt labu ūdens kvalitāti.
SIA “Saldūdeņu risinājumi” ir Latvijā dzīvojošu vides zinātnieku dibināts uzņēmums. Tas analizē zivju populācijas – zivju barības organismus, zivju sugu sastāvu, to augšanas ātrumu, kondīciju un barošanos. Eksperti novērtē ūdenstilpnes dziļuma profilu un topogrāfiju, kā arī kopējo piemērotību izvēlētajiem apsaimniekošanas mērķiem.
Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādāts Lielauces ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu projekts, kas jāizskata un jāpieņem Dobeles novada pašvaldībai. Šo noteikumu projektā Gvido Dekslings atrada trīs kļūdas, ko Māris Liepiņš apņēmās izlabot.
-
Lielauces ezera zivju sadalījums pa sugām.
-
Gvido Dekslings norāda uz kļūdām, ko Māris Liepiņš apņēmas izlabot.
-
Asaru skaits Lielauces ezerā salīdzinājumā ar citiem Latvijas ezeriem.
