Šogad mums, lielaucniekiem, ir ar ko lepoties – “Gada Lielaucnieka” godināšanas ceremonijā cildināsim deviņas dažādu profesiju, dažādu aizraušanos un dažādu vecumu personības. Tikai viens, kurš iedzīvotāju balsojumā saņems visvairāk balsu, iegūs titulu “Gada Lielaucnieks 2026”. Nobalsot var šeit un Lielauces veikalā.
BalsotŠogad vērtēšanai saņemts 21 pieteikums par 14 kandidātiem. Kā ik gadus kandidatūras vērtēja “Gada Lielaucnieka” organizatora – biedrības “Lielauces attīstībai” – valde. Kā redzams turpmākajā uzskaitījumā, iniciatīvu, labo darbu un uzņēmēju veikums ir tik plašs, ka pasākumā visus to darītājus nevaram sveikt. Lai varētu novērtēt, kurš no kandidātiem būtu pelnījis godināšanu, katrs no pieciem valdes locekļiem tabulā iepretim katram vērtēšanas kritērijam ierakstīja no 0 līdz 3 punktiem. Maksimālais iegūstamais punktu skaits bija 24.
Pēc Viļņa Darģa veiktās punktu saskaitīšanas noskaidrojās, kurus godināsim. Kā “Gada labdari” (no 6 pretendentiem) – Jūlija Hišova un Gunārs Stepiņš, par “Gada iniciatīvu” – Mammu apvienība un Māris Vilsons. Kā “Gada uzņēmējus” godināsim Ričardu Latišu – par sava pašapkalpošanās veikala izveidi Lielaucē – un Jāni Šlauderu – par autoservisu lielaucniekiem, šogad nodibināto SIA “J&J Auto” un Aucē nupat atvērto veikalu. Pirmais “Goda Lielaucnieks” (no diviem pretendentiem) būs Gvido Blūmentāls. Par mūža ieguldījumu godināsim Agri un Dzintru Meļļus.
Ieceres, kas īstenojas
Pēc divdesmit gadu pārtraukuma Gvido Blūmentāls ierosināja atkal sasaukt Lielauces pamatskolas salidojumu. 30. maijā uz to ieradās 132 kādreizējie skolēni un skolotāji. Tautas namā atkal skanēja skolas zvans, bet pilī katrs varēja sameklēt savu klasi vai istabu, kur reiz gulējis internātā. Gvido bija izgatavojis lielu fotorāmi ar uzrakstu “Lielauces skolai 80”, pie kura varēja nofotografēties. Par šo iniciatīvu Gvido 5. decembrī sveiksim kā pirmo “Goda Lielaucnieku”. Salidojumu emocionāli vadīja Alda Balode, bet visvairāk organizēšanā ieguldīja Agris un Dzintra Meļļi, kurus šogad sumināsim par mūža ieguldījumu.
Inese Jakuboviča ierosināja lielaucniekiem sarīkot pirmās palīdzības nodarbību un pati to vadīja kopā ar meitu Patrīciju. Janvārī uz Tautas namu atnāca 15 interesentu, lai atsvaidzinātu zināšanas un praktiski izmēģinātu, kā rīkoties, kad līdzās kādam pēkšņi vajadzīga palīdzība.
Kad 1. martā Lielaucē atgriezās pirmās dzērves, Tautas namā uz “Dzejas vakaru pa trim” sanāca ap trīsdesmit klausītāju. Tādu sarīkot ierosināja Jūlija Hišova. Inta Reisa un Ivars Bušmanis lasīja savus dzejoļus, bet Gunārs Stepiņš savus dzejoļus pat izdziedāja klavieru pavadījumā. Pateicoties šai ierosai, vienā vakarā varēja iepazīt trīs lielaucniekus no tās puses, ko ikdienā neredzam.
Biedrība “Lielauces attīstībai” ir ierosinājusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei piešķirt pulkveža Oskara Kalpaka pirmās kaujas piemineklim kaujas pieminekļa statusu, kas nākamgad arī tiks iegrāmatots.
Māris Siliņš ierosinājis sarīkot Mārtiņdienas tirdziņu, kuram jānotiek šīs nedēļas nogalē – 14. novembrī.
Mammu apvienība un “Klabdancis” pērnā gada nogalē kopā sarīkoja ziemas saulgriežu koncertu. Uz skatuves kāpa arī tie, kuri publikas priekšā uzstājās pirmoreiz, bet pirms koncerta astoņi bērni paši tirgoja savus darinājumus un gardumus. Pēc koncerta kopā ar Auces folkloras kopu “Līgotne” visi kā budēļi vilka bluķi. Ar tādu pašu sparu Mammu apvienība kopā ar “Lielauces attīstībai” sarīkoja vasaras saulgriežu svinēšanu senču tradīcijās. Šogad aplīgošanas gājiens noslēdzās “Veldrēs”, kur līgotājus uzņēma Kalniņu ģimene. Anita Darģe gājienā aplīgoja ar pašsacerētām dainām, līgodziesmas skandēja Auces “Līgotne”, bet pie ugunskura sanāca ap 70 līgotāju.
Sintija un Nikolajs Kovaļovi pirmoreiz pieteica Lielauci Dobeles novada Mājas kafejnīcu dienām. Savā “Pilsiņķu” sētā viņi atvēra kafejnīcu “Sinča un Vū” un cēla galdā bērnības garšas – ķiļķenus, kuģeli, plaušu pankūkas un grūbas ar gaļu.
Biedrība “Lielauces attīstībai” un Lielauces mednieku klubs 4. maijā aicināja kāpt Zemgales augstākajā virsotnē – Cīruļkalnā. Pārgājienu veltīja Lielaucē dzimušajam ģenerālim Oskaram Dankeram. Savukārt oktobrī Māris Vilsons dalījās ar četrdesmit gados savāktajām ziņām par Sidrabenes meklējumiem, un gājēji devās pārbaudīt dabā pavedienus, kas pētniekus jau kopš 19. gadsimta veduši uz Lielauces apkārtni.
Biedrības iecere iekonservēt Lielauces baznīcas mūrus šogad no sagatavošanās nonāca līdz būvdarbiem. Aprīlī talcinieki vēl sakopa apkārtni, bet augustā LEADER projekta darbus sāka Jāņa Melbārža uzņēmums “JM būvniecība”. Puse mūru šogad ir atjaunota, un darbus plānots pabeigt nākamā gada pirmajā pusē.
Pēc augusta vētras Renāte Kalniņa un Ivars Bušmanis rosināja sagatavot vienkāršu Lielauces rīcības plānu iespējamām krīzes situācijām. Būtu iepriekš zināms, kam ir ģenerators vai transports un kuri cilvēki ilgākā elektrības pārrāvumā būtu jāaprauga. Tā kā Iedzīvotāju padome neatsaucās, biedrība “Lielauces attīstībai” gatavojas to izstrādāt, kas noderētu visiem – gan devējiem, gan saņēmējiem.
Labo darbu saraksts
Pērn ierosinātā Lielauces kalendāra labdarības akcija 22. decembrī aizveda četrpadsmit pagasta bērnus uz Rīgu. Kārļa Petrusa ziedojums ļāva droši sākt plānot braucienu, kalendāra pircēji palīdzēja to īstenot, bet Dainis Grābēns bērnus aizvizināja ar skolas busiņu. Bija gan pastaiga pa Vecrīgu, gan kino ar popkornu. Šomēnes būs otrais labdarības kalendāra laidums ar līdzīgu mērķi – šoreiz tikai ar Lielauces ainavām, kuras fotografējuši Jūlija Hišova, Guntis Vilberts un Ivars Bušmanis.
Mammu apvienības ģimenes decembrī devās uz estrādi “Pie jautrā oda” izrotāt eglītes ar našķiem meža iemītniekiem. Nauris Kalniņš vadīja putnu barotavu gatavošanu un kopā ar Zigmāru Zizlānu un Jāni Šlauderu palīdzēja bērniem tās sanaglot. Oktobrī arī šogad Mammu apvienība sarīkoja mošķu gājienu, kurā arī māju saimnieki bija sagatavojuši pārsteigumus.
Arī pērnā “Gada Lielaucnieka” godināšanā daudz kas tapa pašu rokām. Tija Bušmane darināja māla dzērvi un dzērvenes, Edmunds Bērziņš izvirpoja balvu pamatnītes, Neringa Krakauskīte-Bērziņa izveidoja skaistus gaismas pušķus, bet Antra Endzele-Reisa sagādāja pašas gatavotu dzirkstošo samteņu dzērienu. Ivars Bušmanis sagatavoja videostāstus, kuros par godināmo paveikto stāstīja Gunārs Stepiņš. Paši organizatori arī izspēlēja desmit etīdes.
Pagasta svētku vietas sakārtošanā iesaistījās Gvido Dekslings, Māris Siliņš un Sintija Dzirko – aiz viņiem palika izlīdzinātās bedres ceļā uz pili un izpušķota pils priekša. Vēlāk Gvido noorganizēja tā sauktā kūtiņu ceļa (no “Ezermaļiem” līdz “Purvāju kūtīm”) salabošanu – pats ieguldīja savus līdzekļus, noorganizēja šī servitūta ceļa salabošanu un iesaistīja šī ceļa izmantotājus. Tas ir iedvesmojošs piemērs, kā šādu koplietošanas ceļu var sakārtot.
Pagasta svētkos Dzērve uz akmens pirmoreiz iekliedzās, bet apmeklētāji tika aicināti atbalstīt ieceri pie skulptūras novietot vara dzērveni. Tija bija izgatavojusi māla dzērveni, kurā varēja iemest ziedojumu, un kopā ar Sanitu Fišeri izvārīja dzērveņu ķīseli ar klimpām. Pateicoties atbalstītājiem, līdz šodienai saziedoti 1110,70 eiro. No šīs summas puse iztērēta vara dzērvenei, dziesmas atskaņošanai un QR kodam, kas tiks atklāti pirms valsts svētkiem. Otra puse tiek taupīta nākamajam gadam celiņu plāksnēm.
“Klabdanča” dejotāji par saviem līdzekļiem sāka gādāt trūkstošos tautastērpus, lai arī jaunpienācēji varētu kāpt uz skatuves. Tērpus komplektēja un arī šuva kopas prezidente Sintija Želve-Bergmane, bet Ivars Bušmanis gādāja atbilstošu audumu un citus materiālus astoņiem tautastērpiem. Tija izgatavoja “Klabdanča” piemiņas medaļas.
Sanita Fišere aizrāvās ar keramiku, piedalījās izstādēs un kopā ar Tiju “Koncerta vannā” laikā vāca ziedojumus baznīcas logu aiļu atjaunošanai. Savas amata prasmes abas parādīja rokdarbu izstādē Aucē – Tija ar filca lellītēm ieguva galveno balvu, bet Sanita par keramiku – otro vietu.
Divdesmit divi talcinieki 25. aprīlī pie baznīcas sagrāba lapas un savāca zarus. Raimonds Vernis palīdzēja ar traktoru, sagādāja iekuru un maisus. Kad augustā vētra pie baznīcas nogāza koku, to novākt atnāca Nauris Kalniņš un Raimonds Vernis.
Jaunpienācējas Lielauces ainavā ir 12 zīmes ar QR kodiem. Tās šovasar uzstādītas pie Lielauces dabas un kultūrvēstures objektiem, kuriem biedrība sagādāja un talcinieki nostiprināja stabiņus. Tagad pie pašas pils vai akmens tilta telefonā var apskatīt vēsturiskus attēlus un izlasīt par to, kas dabā vairs nav redzams.
Jūlija Hišova ar divpadsmit dabas fotogrāfijām aizveda Lielauces mežu un ūdeņu iemītniekus uz Dobeles pili, kur viņu izstādei bija uzrunājusi Dace Smiltniece. Jūlija kā fotogrāfe ir teju ikvienā pasākumā un parasti visus iepriecina par brīvu, kaut arī viņa fotografēšanā ieguldījusi daudz laika un līdzekļu.
Edgars Dejus ar rīkotāju komandu ceturto reizi sarīkoja spiningošanas sacensības “Lielauces asaris”. Šogad pieteicās rekordliels skaits – 37 komandas. Dalībnieku vidū bija desmit jaunieši un viena ģimene pilnā sastāvā. Kad vēlāk ezerā zivju krājumus pētīja hidrobiologi, Arnis Fišers izlīdzēja ar savu laivu, jo pētniekiem savējo bija sarežģīti nogādāt līdz ezeram. Vēlāk Arnis nonāca glābēja lomā, kad vajadzēja krastā nogādāt no apgāzušās laivas izkritušo makšķernieku.
Ivars ieplānoja koncertu tur, kur līdz šim kultūras pasākumi nebija notikuši, – Ražotāju ciemā, uzņēmuma “Vanna vannā” pagalmā. “Koncertā vannā” bija gan “Ziņģes brāļi”, gan ziepju tirgotāji, gan bērnu makšķerēšana vannā. Kad sestdienai solīja vētru, rīkotāji spēja visu pārcelt par dienu agrāk. Normunds Frīde un “Vanna vannā” kolektīvs atvēlēja savu pagalmu Ražotāju ciema svētkiem un paši iesaistījās to sarīkošanā. Vislielākais ieguldījums tajos bija Gunāram Stepiņam, kurš arī vadīja “Koncertu vannā”. Vija Kurpniece, Renāte Kalniņa un Silvija Lukašēvica iekārtoja un rotāja pagalmu, Dace Smiltniece vadīja papīra laiviņu izgatavošanu, Baiba Volgaste vadīja bērnu makšķerēšanu vannā, bet zivis tai izzāģēja Edmunds Bērziņš.
Arī pagasta simbolu lielaucnieki turpinājuši iedzīvināt savās sētās. “Lejniekos” uz mājas sienas parādījās dzērve, “Ieleju” akmensdārzā Ināra Roķe novietoja misiņa dzērvi, dzērves formas puķu podi parādījās “Ausekļos” un “Alejās”, bet Mārīte Jakovicka darināja putnus no tā, kas citam būtu metams ārā – veca ūdens pumpja un ecēšu zariem.
Daļa labo darbu kļūst redzami tikai tad, kad kāds par tiem pastāsta. Ir tādi, kuri paši nevēlas, lai par viņu darbiem stāstītu publiski, bet mēs tik un tā vēlamies viņu paveikto atcerēties. Ja atceraties vēl kādu ideju, kas šogad iekustināta, vai kādu cilvēku, kurš pielicis roku, lai citiem Lielaucē būtu labāk, dodiet ziņu – papildināsim!
BalsotCeremonija notiks 5. decembrī plkst. 19. Lielauces tautas namā.