Šogad aprit simt gadu zvanam, kuru ar biedrības “Lielauces attīstībai” ziedojumiem esam atgriezuši pagastā. Nu iecerēts uzbūvēt torni Lielauces kapsētā, kur vēsturiskais kapu zvans atkal varētu skanēt.
Līdz šai iecerei nenonācām šaurā lokā vienā valdes sēdē, uz to esam gājuši divus gadus, runājuši ar iedzīvotājiem, lēmuši biedrības kopsapulcē, saņēmuši Iedzīvotāju padomes atbalstu.
Balsot šeit2024. gada augustā no kritušo karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vīriem pa cilvēku ķēdīti līdz Lielaucei atnāca ziņa: kādā privātmājā atrodas zvans ar Lielauces vārdu, un īpašnieks grib to pārdot. Rudenī zvans jau bija sludinājumu portālā ss.com. Cena – 175 eiro. To pamanīja Kārļa Ulmaņa muzeja “Pikšas” darbinieki, ziņoja Dobeles muzejam, un Undīne Krūze uzreiz zvanīja man. Sazinājos ar saimnieku, pastāstīju par biedrību un mūsu darbiem, un viņš piekrita pārdot.
Biedrībai brīvu līdzekļu šādam pirkumam nebija. Mūsu telefonsaziņas grupā vaicāju biedriem: ko darīt? Vākt ziedojumus, izvietot ziedojumu urnu “Gada Lielaucnieka” ceremonijā vai tomēr šo iespēju palaist garām? Ilgi gaidīt nesanāca. Pēc divām minūtēm Antra Endzele-Reisa pieteica 100 eiro ziedojumu. Vēl pēc minūtes Inese Jakuboviča – atlikušo summu. Viss. Varam braukt pakaļ! Tik ātri naudu kādai biedrības iecerei vēl nebija izdevies savākt.
Tiesa, zvans tik viegli rokās nedevās. Pirmajā braucienā abi ar Tiju to nevarējām pat nocelt. Ap 40 centimetru augstais čuguna lējums bija pamatīgi smags un turklāt iemetināts stiprinājumos pie mājas stūra. Nākamajā dienā braucām jau ar Raimondu Verni un Zigmāru Staņislavski. Raimonds ar fleksi atbrīvoja zvanu, un tad trijatā ar līdzpaņemto leņķdzelzi to iecēlām džipa kravas kastē.
Uzraksts “Lielauces Pērkonu kapi 1926.” apliecina zvana piederību pagastam un tā sākotnējo uzdevumu. Tas izgatavots Liepājā, uzņēmumā “Beker un Ko”, vēlākā “Liepājas metalurga” priekštecī. Atgūto kapu zvanu vēlamies novietot tur, kur tas atkal būtu vajadzīgs – Lielauces kapsētā.
Biedrības kopsapulcē 2025. gada 16. martā ierosinājām celt zvanu torni. Lielauces iedzīvotāju padome 12. aprīlī šo iniciatīvu atbalstīja. Sākās sagatavošanās. Apzinājām zvanu torņus apkārtējos kapos, saņēmām SIA “Auces komunālie pakalpojumi” piekrišanu un gatavību iesaistīties ieceres īstenošanā. Projektēšanu uzņēmās Dobeles novada pašvaldības Attīstības nodaļas arhitekts Jānis Kukša, kuram jau ir pieredze zvanu torņu projektēšanā.
Pērn 22. augustā kopā ar viņu, ainavu arhitekti Gitu Briģi un kapu pārzini Daci Čunku izraudzījāmies vietu pie kapsētas galvenajiem vārtiem – aptuveni piecus metrus uz ciema pusi. Dace Čunka norādīja, ka šajā veco kapu malā vēl ir brīva vieta, bet tālāk kapsētā vietas jau rezervētas. Gita Briģe atzina, ka tornis te labi iederētos kapu plānojumā.
Arhitekts kapsētu vērtēja kā vienotu ansambli. Vārti un Kalpaka piemineklis veidoti pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu modernisma stilā, un ar šo arhitektūru sasaucas arī vēlāk celtā kapliča. Tāpēc līdzīgu valodu viņš izvēlējās tornim.
Jāņa Kukšas skicē tas ir septiņus metrus augsts, slaids, ar taisnstūrveida aprisēm un garu, atvērtu vidusdaļu. Zvans paredzēts atvērumā augšpusē, virs tā – neliels, lēzens četrslīpju jumtiņš. Torņa vertikālās līnijas un augšdaļas noslēgums sasaucas ar līdzās esošajiem vārtu stabiem. Skicē abas būves redzamas kopā – var novērtēt, kā tornis papildinātu ieeju kapsētā. Skices izstrāde ir Jāņa Kukšas brīvprātīgais ieguldījums torņa projektā.
Ar pirmo mēģinājumu līdz balsošanai netikām. Pērn ieceres izmaksas pārsniedza projektam pieļaujamos 7500 eiro, tāpēc pašvaldība to konkursā nepieņēma. Vairāk par atvēlēto summu neprasījām – trūkstošo bijām gatavi saziedot. Iznāca savādi: zvans jau iegādāts par pašu naudu, cilvēki gatavi piemaksāt arī par torni, tomēr iedzīvotāju līdzdalību nepieņēma. Tie, kuri konkursā uzvarēja, saņēma visu gatavu no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Šogad nolikums ir mainīts, projekta griesti palielināti divkārt. Pirms ieceres iesniegšanas aptaujājām savus biedrus. No 22 aptaujātajiem 19 atbalstīja torņa celtniecību, trīs uzskatīja, ka tas kapos nav vajadzīgs. Četrpadsmit biedri apliecināja gatavību aktīvi iesaistīties atbalsta iegūšanā. Valde 12. augustā apstiprināja projekta tāmi 14 886,51 eiro apmērā un nolēma pieteikumu iesniegt.
Tātad līdz šodienai par ziedojumiem ir iegādāts un pagastā atgriezts kapu zvans, apzināti līdzīgi torņi, izraudzīta vieta, saņemts apsaimniekotāja atbalsts, sagatavota arhitekta skice un izmaksu aprēķins. Aiz pieteikuma ir divu gadu darbs.
Balsot šeitTomēr šā gada balsojums atnesis arī negaidītu situāciju. Mazo pagastu grupā ir tikai divi projekti, un abi – no Lielauces. Zvanu tornis un basketbola laukums. Finansējumu iegūs tikai viens.
Kad gatavojām pieteikumu, šādu situāciju neparedzējām. Pērn konkursā piedalījās arī citi pagasti. Bija pamats domāt, ka nāks klāt arī jaunas vēlmes. Man šķita, ka pēc skaisti īstenotās Penkules apgleznotās autobusa pieturas un Auces vidusskolas Zaļā klases jaunu pieteikumu būs vēl vairāk. Bijām gatavi sabiedrības vērtējumam nodot arī savējo ideju.
Par biedrības nodomu piedalīties konkursā 30. jūlijā informēju iedzīvotāju padomi. Iedzīvotāju padomes sēdē par atkārtotu basketbola laukuma projekta iesniegšanu netika ziņots. Arī biedrība par to netika informēta.
Pērn biedrības biedri basketbola laukumu atbalstīja – mēs aicinājām visus par to balsot arī sociālajos tīklos. Tomēr projekts palika trešajā vietā. Meklējām arī citu iespēju palīdzēt – piedāvājām Gvido Dekslingam biedrības vārdā pieteikt ieceri sporta projektu konkursā. Groza un vairoga nomaiņai un laukuma līniju iezīmēšanai ar šo finansējumu pietiktu, kaut sētai un soliņiem gan ne. Šo iespēju viņš noraidīja.
Tagad abi projekti nonākuši savstarpējā konkurencē. Taču mēs biedrībā nepieņemam to, ka šo izvēli mēģina pārvērst par pretstatu – jaunieši vai kapi, nākotne vai pagātne. Arī mēs vēlamies, lai Lielaucē jauniešiem būtu kur sportot. Tāpēc jau pērn laukumu atbalstījām. Diemžēl ar kopīgiem pūliņiem balsu nepietika. Tāpēc šogad sabiedrības vērtējumam cita ideja.
Kapsētā mēs apglabājam savus tuviniekus. Tur dodamies paši un vedam bērnus, stāstām, kas bijuši viņu vecvecāki un ko darījuši Lielauces cilvēki. Par šo vietu nav jāsāk rūpēties tikai tad, kad visur citur viss jau būtu sakārtots.
Abas ieceres Lielaucei ir vajadzīgas. Konkursa kārtība šoreiz likusi tām sacensties par vienu finansējumu, bet mums pašiem tāpēc nav jāsadalās divās nometnēs. Agrāk vai vēlāk īstenosim abas.
Aicinām atbalstīt zvanu torni Lielauces kapsētā. Zvans mums jau ir, un priekšdarbi tā uzstādīšanai paveikti. Tagad vajadzīgs balsojums, lai pagasta vienīgajā kapsētā, kurā notiek apbedījumi, lielaucniekus pēdējā gaitā varētu pavadīt zvana skaņas. Tad iepretim atjaunotajiem Lielauces baznīcas mūriem sliesies jauna, nebijusi būve. Un viss ansamblis: baznīcas mūri, kapi, kapliča, Kalpaka piemineklis iegūs vienotu, sakārtotu kopskatu. “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī!”
Balsot šeitIvars Bušmanis,
biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs