Notikumi

Lielauce

Divarpus stundas ilga Dobeles novadu pašvaldības amatpersonu tikšanās ar Lielauces iedzīvotājiem – šķiet, ar tiem 22 interesentiem, kuri bija atnākuši. Pašvaldības darbinieki bija neredzēti kuplā skaitā – kādi desmit.

Tikšanās sākumā domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis iepazīstināja ar 2024. gada pašvaldības budžetu, skaidrojot, ar kādām grūtībām bija jāsaskaras tā izstrādāšanas laikā. Labi pamatoja, kāpēc ienākumu mazāk, bet izdevumu vairāk. Zibēja infografikas apļi un stabiņi, tabulu rindās griezās miljoni (budžets ir 60 miljoni eiro) un tūkstoši eiro, ko ar lielu sasprindzinājumu lielaucnieki centās uztvert. Kā ukraiņu pasākā: “Arī es tur biju, medus miestiņš tur lija, pār lūpām tecēja, bet mutē netika.”

Turpinājumā savu pārstāvēto nozaru budžetus līdzīgā veidā prezentēja gan Sporta pārvaldes vadītāja Linda Karloviča, gan Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka, gan Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Didrihsone, informējot par nozīmīgāko katrā no nozarēm, vienlaikus skaidrojot pārvalžu struktūru, iepazīstinot ar visām iestādēm un funkciju sadalījumu tajās. Šādas prezentācijas nokausētu par rūdītu konferenču auditoriju. Pusotru stundu lielaucnieki gaidīja, kad amatpersonas nokāps līdz lielaucniekiem un viņu problēmām. Tikai otrās stundas beigās, tiesa, pa retam arī prezentāciju beigās izdevās saņemt atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

Lūk, Sporta pārvaldes vadītāja Linda Karloviča ar savu prezentāciju nodemonstrēja, ka nauda tiek veiksmīgi izlietota. Taču nevarējām manīt centienus palielināt sportot gribošos. 2022. gadā, tiekoties ar pašvaldības vadību, iedzīvotāji minēja par āra trenažieriem vai kādu telpu, kur ziemas mēnešos varētu darboties. Pagājis pusotrs gads, ir jauns budžets un Lielaucei joprojām nav naudas, jo kādā reizē kāds no organizētajiem pasākumiem nebija pietiekami apmeklēts. Sporta organizators Guntis Strazdiņš neminēja ne vārdu par nesen veiksmīgi organizētu pasākumu, kuru apmeklēja 60 interesenti. Bet viņš teica, ka ierobežotie līdzekļi ļaus šai pusē rīkot kādus divus pasākumus gadā – pārgājienu un velobraucienu. Renāte Kalniņa interesējās par sporta pulciņiem Auces vidusskolā. Uz tiem Domes priekšsēdētājs deva cerību pēc jauna sporta skolotāja ienākšanas skolā. Kādēļ vairs nav veselības vingrošanas, interesējās lielaucnieki. Pēc tiem ir liels pieprasījums, zināja teikt Sanita Fišere, kura kā medmāsa un kā masiere labi iepazinusi iedzīvotāju vajadzības. “Projekts beidzās, jo speciālisti dārgi maksā,” skanēja atbilde.

Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Didrihsone šajā pasākumā bija izlozējusi veiksmīgo lozi. Jo, salīdzinājumā ar citiem novadiem, nav vairs skolu, ko likvidēt. Tiesa jānosargā esošās. Auces vidusskolu tomēr neslēgs, jo valdība un Izglītības ministrija atstājusi skolu pieejamību un tuvumu valsts robežai kā vērā ņemamus kritērijus. Nākamā gada prezentācijā varētu mazāk skaitļu un iestāžu struktūrshēmas, bet iekļaut arī salīdzinājumus skolu reitingā. Iedzīvotājus interesētu, kādas aktivitātes notiek skolās vēl bez izglītības ieguves u.t.t.

Saprotamākā, sadzirdētākā un aktualitātēm atbilstošākā bija Pašvaldības policijas priekšnieka Jāņa Fecera uzstāšanās. Pašvaldības policija strādājot 24/7 režīmā, un ik brīdi darbība ir divas ekipāžas. Jaunizveidotais Pašvaldības policijas koordinācijas centrs pa tālruni 8370 saņēmis 2258 zvanus. 221 ziņojumi saņemti lietotnē “Dobeles novads”. Jānis Fecers klātesošos informēja ne tikai par iestādes budžetu un kopējo statistiku, bet no tās izvilka Lielauces datus. Piemēram, 2023. gadā pašvaldības policija reaģējusi uz 2521 notikumu, no kuriem 16 bija izsaukumi no Lielauces. Viņš analizēja biežāko pārkāpumu iemeslus. Novadā uzstādītas ap 200 kameras, tām ir arī automātiskā auto numuru zīmju  atpazīšanas programmatūra, kas palīdz noķert noziedzniekus. Uz Ivara Bušmaņa jautājumu, vai vēl manīti kaimiņvalsts zagļu reidi, Jānis Fecers atklāja, ka šobrīd pierobežā neesot šādu grupējumu noziedzīgu darbību. Vienīgais, kas pietrūka – nebija neviena vārda par civilās aizsardzības plānu un no iedzīvotājiem sagaidāmo rīcību X stundā, ar ko baida internetā un virtuves sarunās.

Infrastruktūras nodaļas vadītājas Elvijas Namsone informēja gan par Lielauces pagastā paveikto pērn, gan ieskicēja šajā gadā plānoto.  Pie padarītajiem darbiem viņa pieskaitīja iztīrīto grāvi aiz caurtekas pie “Ozolu” mājas, bet pati problēma – applūšana privātmājās, kāpēc grāvi vajadzēja tīrīt, nav atrisināta. Pie gaidāmajiem darbiem – pandusa (uzbrauktuves) izbūve pie Lielauces pansijas.

Neliela skaidrošanās izvērsās par ceļiem. Ivars Bušmanis atgādināja Ivara Gorska sacīto iepriekšējā tikšanās reizē 2022. gada 24.oktobrī: “Mēs esam runājuši par šī ceļa posma pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Lēmumu par valsts ceļu pārņemšanu pašvaldības īpašumā atlikām, lai tie nebūtu jāremontē par pašvaldību līdzekļiem. Gaidām uz jauno satiksmes ministru, lai uzzinātu viņa nostāju šādu ceļu finansēšanas jautājumā.” Tagad domes priekšsēdētājs pavēstīja, ka beidzot ticies ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu un “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski, ar kuriem pārrunājis ceļu stāvokli. Runājot par Lielauces centrālās ielas pārņemšanu pašvaldības pārziņā, Gorskis paliek pie savas nostājas, ka “mēs esam gatavi pārņemt šo ceļu tikai sakārtotu un tad būtu ar mieru to uzturēt .” Jāsecina: tad jau nekas nemainīsies… Ivars Bušmanis vēlpiebilda: “Uz šīs ielas jau guļošos policistu nevajag, ir dabiskie. Bet ko mums, darīt, lai “Latvijas valsts ceļi” salabotu šo ielu? Rīkot “guļošo iedzīvotāju” akciju?”  Viņš atgādināja Ivara Gorska  solīto par melno segumu ceļam gar Līvānu mājām Ražotājos. “Kaut gan Latvijā izmantota tikai puse no 300 miljoniem eiro ceļiem no pagastu centriem uz jauno novadu centriem, mūsu novads ir pilnībā spējis to paveikt. Tāds ceļš ir arī no Lielauces. Attiecībā uz ceļu Ražotājos, tas ir plānos. Tiklīdz būs līdzekļi, noasfaltēsim. Joprojām palieku pozīcijā, ka visās apdzīvotajās vietās pie mājām jāpieved asfaltam. ”

Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka, kā vienmēr, apbūra ar savu pozitīvismu, bet neviena no aktuālajām kultūras problēmām netika apspriesta. Vienīgi deju kopas “Klabdancis” darbības atjaunošana, atrodot jaunu vadītāju tika piesaukta. Kultūras dzīves klusums tika attaisnots ar Tautas nama vadītājas slimību. Uz Sanitas Fišeres jautājumu, vai tad nevajadzēja vietā uz laiku pieņemt kādu citu, vadītāja atbildēja: “Nu jūs jau zināt, cik grūti ir dabūt kultūras darbiniekus.” Ivars Gorskis minēja,  ka tiek izstrādāti visam novadam vienādi noteikumi maksas un bezmaksas kultūras pasākumiem, lai nebūtu tā, ka vienā tautas namā par konkrētā mākslinieka koncertu prasa ieejas biļeti, bet citā koncerts par brīvu. Noprotams, ka arvien vairāk pasākumu būs par maksu, jo “budžets samazinājies, bet mākslinieku izmaksas ir palielinājušās” . Uz Ivara Bušmaņa vaicājumu, ka tādā gadījumā balles ieņēmumiem jāpaliek Tautas nama rīcībā, Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka atzina, ka tā nonākot “kopējā katlā”, bet ka to ņemot vērā, piešķirot līdzekļus tautas namiem. Viņa pavēstīja, ka topot novada iedzīvotāju karte, ar kuru ieeja novada kultūras pasākumos būšot lētāka

Vēl  daži jautājumi tika apspriesti. Tatjana Andiņa bija neapmierināta, ka šogad par elektropreču izvešanu ir jāmaksā daudzīvokļu māju īpašniekiem. Agrāk esot bijis par brīvu. Ivars Gorskis norādīja, ka tas ir atkritumu apsaimniekotāja ziņā. Ivars Bušmanis jau pamanījis, ka televizori jau tiek izgāzti tepat aiz ciema robežas. Tā kā līgumu ar “Eco Baltija” slēdza pašvaldība,  tieši pašvaldībai būtu jāķeras pie šī atkritumu veida izvešanas. Tāpat kā tas aprīlī tiks organizēts ar lielizmēra atkritumiem. Šobrīd pašvaldībai nav ne pieredzes, ne atbildības,  kuru nu vēl vienotas sistēmas, kā pārliecināties, vai māju īpašniekiem ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju.

Astrīda Melbārde atkārtoja to pašu pirms diviem gadiem jautāto: kad novāks graustu Lielauces centrā – Āmariņu kūti? Atbilde tāda pati kā toreiz: aprēķinātās izmaksas 29 tūkstoši, budžetā nav naudas. Nekad nebūs? Domes priekšsēdētājs atbildēja: “Pamazām novācam arī graustus, šogad tam atvēlēti 50 tūkstoši eiro, par ko novāks bijušo kara komisariāta ēku pretī Dobeles pilij.”

Klātesošie bija satraukušies par  ģimenes ārstu pieejamību Aucē. Ivars Gorskis atbildēja, ka drīz studijas beigs divi ārsti un pēc gada, pēc pusotra problēmai vajadzētu būt atrisinātai.

Ivars Bušmanis, biedrības “Lielauces attīstībai” jautāja par pagasta pārvalžu plānotās reformas “apstādināšanu”, jo vēl pērn tika plānota pagasta pārvalžu strukturāla reorganizācija, Lielauces pagasta pārvaldi pievienojot Auces pilsētas pārvaldei. Ivars Gorskis atzina, ka viņa plānam pietrūcis deputātu atbalsta. Vēl Ivars Bušmanis informēja, ka biedrība plānotajā sapulcē lems gan par iedzīvotāju padomju izveides uzsākšanu, gan par aptauju pagastā, lai noskaidrotu pagasta ļaužu apmierinātību ar pagasta pašvaldības iestāžu darba efektivitāti.

Pirms sapulces uzklausījām satrauktos iedzīvotājus par komunālo pakalpojumu rēķiniem. Netika nekas apspriests vai jautāts, jo pēc divus stundu skaitļu klausīšanās iedzīvotāji samierinājās ar likteni. Ko tad šie ar saviem nenozīmīgajiem cipariem jauksies šajās milzīgajās tabulās!

Ivars Bušmanis
Renāte Kalniņa