Vienā mutes pusē izkritušo zobu vietā ielikti jauni – tā varētu teikt par Lielauces ozolu alejas sakopšanas darbu pabeigšanu. 17.oktobrī autoceļa Dobele–Īle–Auce (V1128) 30.kilometrā – alejas sākumposmā no krustojuma ar muižas ceļu līdz “Grīvām” SIA “Labie koki” iestādīja ozoliņu lielstādus. Tie jau ir ap trīs metru augsti, tos satur trīs mieti un katrs aplikts ar salmiem pret meža zvēru postījumiem. Katra stāda bedrē ieliktas gofrētas drenējošas caurules, pa kurām stāda bedrē domāts novadīt laistīšanas ūdeni. Katrs stāds maksā 140 eiro (bez stādīšanas izmaksām).
Lielauces ozolu alejā par alejas kopšanas darbiem atbild Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) kopīgā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”. Darbu izpildei konkursa kārtībā tika salīgta SIA “Labie koki”.
Pavisam šis projekts paredz 13 Latvijas ainaviskāko aleju sakopšanu, lielaucei.lv stāsta šī projekta asistente Ērika Kļaviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Biotopu kopšanas pasākumu vadītāja. Aleja pēc sakopšanas, pēc sauso un lieko zaru izzāģēšanas tik tiešām izskatās gaisīgāka, koki – augstāki. Tā dzīvos ilgāk. Iestādīti 15 jauni ozoliņi, tomēr tā atstāj nepabeigtības sajūtu, jo dienvidu pusē, kur ganās aitas, kritušo koku dēļ ir lieli atvērumi, neregulāri attālumi starp ozoliem.
“Tā kā līdzekļu visu pārrāvumu novēršanai Lielauces ozolu alejā projekta ietvaros nepietika, vajadzēja nolemt, ko darīt: vai stādīt pamīšus, atstājot spraugas alejā, vai arī vienlaidus, atstājot citus atvērumus neskartus. Mēs uzklausījām ekspertu, kurš ieteica stādīt vienlaidus ziemeļu pusē. Varbūt kādreiz, kad būs līdzekļi pieķersimies arī alejas otrai pusei,” saka Ērika Kļaviņa.
Katru koku Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā apsekoja SIA “Koku eksperts” kokkopis – arborists Gvido Leiburgs, kurš noteica katram kokam veicamos darbus. Viņš arī ieteica stādīt vienlaidus pusē. Kāpēc?
“Labāk lai aleja vienā pusē bez pārrāvumiem nekā ar pārrāvumiem abās pusēs,” skaidro eksperts Gvido Leiburgs. “Ar ziemeļu pusi izvēlējāmies sākt tāpēc, ka tajā stādītie ozoliņi tad ilgāk būs no abām pusēm apgaismoti un saņems saules starus. Kad iestādīs ozoliņus dienvidu pusē, tad šie jau būs paaugušies. Ja vietējā sabiedrība vēlas iesaistīties ozoliņu stādīšanā, tas būtu tikai apsveicami. Tas būtu jādara, saskaņojot ar DAP un LVC. Tikai es ieteiktu nestādīt ozoliņus, kas zemāki par diviem metriem – tas samazinātu to iespējas izdzīvot.”
Kāpēc tomēr atstāti daži stumbeņi, kas ir satrunējuši un kurus par kokiem vairs nevar saukt? “Domāju, ka sabiedrības uztvere par dzīvotņu daudzveidību ir mainījusies un ka tā saprot, ka arī citām radībām nedrīkst atņemt mājas. Satrunējuši ozoli ir īpaši labvēlīgi aizsargājamas koku dobumos mītošas vabolēm – lapkoku praulgraužiem. Lielauces ozolu alejā ir zināmas vairākas šīs sugas atradnes,” atbild Gvido Leiburgs.
Tomēr koku ekspertu uztrauc, ka projekta ietvaros nav atrisināts vēl viens jautājums – ozoliņu laistīšana. “Dabas aizsardzības pārvaldei un LVC Ir jāvienojas ar pašvaldību, kā aplaistīt stādus pirmos trīs gadus. Varbūt vietējā sabiedrība var iesaistīties? Ja šis rudens turpinās būt sauss, tad jāsāk laistīt jau tuvākajās nedēļās,” piebilst kokkopis.
Lielauces ozolu alejā uzkartēti 76 dobumaini koki. To vidējais vecums ir 180 gadi, vidējais augstums 16,7 metri. Pavisam ir alejā 305 koki. Alejai raksturīgi vairāki pārrāvumi, galvenokārt pie mājām. Kopējais finansējums 13 aizsargājamo aleju sakopšanai – 3 529 411 eiro, no kuriem ES līdzfinansējums 85% apmērā (3 milj. EUR) no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.
Ivars Bušmanis
Ivara Bušmaņa foto