Notikumi

Lielauce

Trešdienas, 28. augusta, pēcpusdienā mūsu pagastu apmeklēja ģeogrāfs, avotu pētnieks Jānis Bikše. Viņš sācis apzināt Latvijas avotus, lai tos iekļautu avotu kartē https://avoti.info/ un nu pienākusi kārta Auces apkārtnei. Pateicoties biedrības atsaucībai, varu izvadāt pētnieku pa tām avotu vietām, kuras biedrības saziņas ķēdē bija pieteikuši lielaucnieki.

Līdz šim nebija pieejams precīzs Latvijā dabā sastopamo avotu uzskaitījums, kā arī esošā informācija par avotu ūdens ķīmisko sastāvu un kvalitāti ir neliela vai nav pieejama vispār. Latvijā apzināti simts avoti, kas salīdzinājumā ar Igaunijā zināmajiem tūkstoš avotiem (identiska avotu karte Igaunijā https://allikad.info/ ), ir ļoti maz, stāsta Jānis Bikše. Viņš sarakstījis grāmatu “Avoti – svētie, skaistie, veselīgie, pārsteidzošie”, ko izdeva pērn. Grāmatā aptverti dažādu pasaules daļu geizeri līdz mistiskiem Latvijas Velnalu avotiem. “Pēc grāmatas uzrakstīšanas sapratu, ka lielākā daļu Latvijas avotu nav pat apzināti, tāpēc es tos apmeklēju, noskaidroju vai piešķiru nosaukumus, atzīmēju koordinātes. Par vairākiem avotiem veidojas stāsti, ko labprāt iekļautu nākamajā grāmatā, kas būtu tikai par Latvijas avotiem,” atklāja avotu pētnieks.

Lielaucē maršruts sākās pie Avotu mājām, kur piekalnē izsenis bijis avots, sākumā ar baļķu grodiem, bet vēlākos gados ielikti betona grodi, lai ūdeni varētu izmantot dzeršanai un mājas ūdensapgādē. “Tā jau parasti ir – ja mājas nosauc par Avotiem, tad kaut kur avotam ir jābūt. Tāpat kā Avotu ielā Rīgā,” par standarta situāciju smaida Jānis. Lai atšķirtos, šim avotam tiek dots Krodznieku avota nosaukums, jo atrodas blakus kādreizējam Baznīckrogam un pirms kara šeit bija Krodznieku mājas un zemes.

Avota ūdeni dzer arī Raimonda Verņa aitu ganāmpulks. Avots atrodas aiz divu ozolu aleju krustcelēm, kur Dobeles – Auces ceļu šķērso vecais ceļš no Lielauces muižu uz Lēnes pusmuižu. To Jānis Bikše nosauc par Grīvu avotu. “Tādi tie mājvietu avoti ir – ērtākai ūdens paņemšanai un avota tīrībai itin bieži tiek ielikti betona grodi,” viņš novērojis. Tepat netālu blakus ceļam uz Grīvu mājām labajā pusē ir vēl viens grods, kas atrodas uz Mežmaļu zemes. Ja kartē novilktu līniju no Krodznieku avota līdz Grīvas avotam, veseli četri avoti atrodami vienā strīpā, pamanījis Raimonds. Meklējam arī to ceturto avotu uz Mežmaļu zemes.

Visiespaidīgākais ir Pils avots. “Tik vērienīgi un  augstu izbūvētu ūdens ņemšanas vietu nekur Latvijā vēl neesmu redzējis,” sajūsminās Jānis Bikše. Izstāstu, kā grāfs Konstantīns Pālens pēc pils nodegšanas jaunuzbūvētajā ēkā ievilcis ūdensapgādi – kā pumpējis ūdeni no šī avota uz vannām pils bēniņos. Izmūrētajos betona sienās ūdens turas dzidrs, kaut gan klāt, liekas, netek, un prom arī nē. Avotā ūdens pārstājis pietecēt kolhoza “Lielauce” laikā, kad kalnā uzbūvēts ūdenstornis.

Gara vēsture ir arī avotam “Kastaņās”. Vecākie lelaucnieki atceras, kā ņēma ūdeni no avota, kas iztecēja kalnā aiz kolhoza ēdnīcas. Bet vēl senāk no šejienas ūdeni ņēma gan saimnieciskām vajadzībām, gan pirtij, kas tolaik atradās vēl tālāk uz ezera pusi. Pēc tam, kad kolhoza ēku pārņēma Valērijs Hišovs, viņš avota izteku attīrīja, ielika grodus, tika veiktas ūdens analīzes un tīro dzeramo ūdeni kādu brīdi tirgoja kā Barona avota ūdeni. Tagad no šī avota ar ūdeni tiek apgādāta cukurgailīšu ražotne. Bet ir arī citas vietas kalnā, no kurām iztek ūdens. Viena tāda ir, kas ūdeni dod atpūtas vietas pirtij. Jānis Bikše to nosauca par Baroneses avotu.

Ja kāds zina vēl kādu avotu, tad droši var pateikt iezīmēšanai kartē Ivaram, e-pastā biedrība@lielauce.lv vai Jānim Bikšem janis.bikshe@gmail.com.