Notikumi

Lielauce

“Klaigādama dzērve brida, Pār dūņaino ezeriņu,” – tā noteikti ir par Lielauces ezeru, kaut arī nav pierakstīta Lielaucē,  atradusi šo tautasdziesmu Latviešu folkloras krātuvē, nopriecājās Ināra Rumba, folkloras kopas “Līgotne” vadītāja. Deviņas Lielaucē dzirdētas dziesmas magnetofonā ierakstīja un notis pierakstīja Latvijas Folkloras krātuves folkloristu 17. zinātniskā ekspedīcija 1964. gadā Aucē. Četri teicēji – Alvīne Sproģe, Līna Kuģe (Erna Kuģevice), Eduards Mazvērsītis un Ernestīne Piļicka – tās dzirdējuši Lielaucē. Folkloras kopa “Līgotne” lielaucnieces Vijas Kursietes kapelas muzikālā pavadījumā visas deviņas atskaņoja Folkloras vakarā “Atdzimis Lielaucē”, ko organizēja biedrība “Lielauces attīstībai”.

“Baltaitiņa”, Ozolīti, zemzarīti”, “Princese no dāņu zemes”, “Man bij viena turku pupa”, “Mans brālītis karā jāja” – šīs melodijas Latviešu folkloras krātuves lādēs līdz mūsu dienām saglabājušās, pateicoties  kādreizējam Auces iedzīvotājam, bijušajam Jaunauces skolas direktoram Eduardam Mazvērsītim. Viņš tās dzirdējis no mātes Minnas un tēva Friča Lielaucē ap 1905.-1908. gadu. Vissirsnīgākais mirklis bija ar Eduarda Mazvērsīša iedziedāto dziesmu “Baltaitiņu”, ko dzirdējām radio ierakstā un ko pēc tam pārtvēra folkloras kopa “Līgotne”. Viņa tēvs to dziedājis priekšā komponistam Emīlim Melngailim, tautas dziesmu vācējam un apdarinātājam. Vakarā bija klāt viņa mazmeita  Daiga Mazvērsīte, kura dalījās savās atmiņās par vectēvu.

Koncerts noslēdzās ar vakara tituldziesmu “Dziedat, meitas, manu dziesmu”, ko Auces teicēja Ernestīne Piļicka dzirdējusi Lielaucē no tēva Viļa Priedes (dzimis Lielaucē, 1874.gadā).

Pavisam Latviešu folkloras krātuvē ir atrodamas 1575 teksta vienības un 234 faili ar ieskenētām dažādu pierakstu lappusēm. Daļa no tām ir digitalizētas, daļa atrodamas tikai krātuvēs dokumentos. Vislielākā daļa materiālu iegūti 1925., 1930. un 1936. gadā Lielauces pamatskolas skolēnu veiktajos pierakstos no saviem vecākiem, vecvecākiem, kaimiņiem. Uz meklējumu par pieraksta vietu Lielaucē pavisam atrodami 3,5 tūkstoši vienību. Pierakstītas tautasdziesmas, pasakas, ticējumi, sakāmvārdi, parašas, buramvārdi, nostāsti, mīklas, spoku stāsti, dziesmu (ziņģu) teksti. Daļu no šī milzīgā materiāla dzirdējām koncertā, daļa būs atrodama šīs mājaslapas Lielauce.lv sadaļā “GARAMANTAS”.

“Kartupeļi un bietes jāstāda vecā mēnesī, lai neaug lakstos, bet lai aug saknes. Kartupeļi ir jāstāda ziemeļu vējā, tad  ir  miltaini un satur daudz cietes,” – tāds Lapsēnu mājās pierakstīts ticējums glabājas Latviešu folkloras krātuves arhīvos. Bet krātuvē ir vēl daudzi citi, ar dažiem no kuriem dalījās folkloras kopa. Senču gudrības un arī māņu ticības pierakstītas konkrētās mājās, no kurām šodien vairs palikuši tikai uzkalniņi, pamatu laukakmeņi un kāds ozols. “Kalnajāņu” mājās pret kurmju rakumiem līdzējuši vārdi: “Neroci , kurmīti, kāpostu dārzā, Es tavu degunu ar kurpi nomīšu.” Izskanēja rinda tēlainu asprātīgu sakāmvārdu – “Kādā purvā iebrien, tādā ogas jālasa”, “Rokas klēpī maizi nepelna.”

Folkloras vakarā Auces vidusskolas teātra studija “Kaķi” drāmas terapeites Evas Tabores vadībā bija iestudējuši divas teikas par Lielauces ezera izcelšanos. Savukārt Lielauces VPDK “Klabdancis” vadītāja Alda Balode iestudēja Lielaucē redzēto rotaļdeju “Zaglis”. To Auces teicēja Ernestīne Piļicka, dzim. Priede, 1907.g. bērnībā redzējusi pie vecmāmuļas Jūlijas Treijas (dzimušas Bušmanes).

No apmēram 180 Lielaucē 1936. gadā pierakstītajām mīklām vakarā paspēja atminēt tikai dažas. Piemēram, “Viens saka  – iesim, otrs  – stāvēsim, trešais saka – palocīsimies.” “Visu mūžu melnās drēbēs. Pašā savā  pēdējā stundiņā  tērpjas sarkanā.” Bet Inārai Rumbai vismīļākā un klausītājiem visgrūtāk atminamā bija mīkla, ko  pierakstījis 6.klases skolnieks Cāzers: “Kad tie uznāks, tad tie neuznāks, kad tie neuznāks, tad  tie uznāks.”  Atminējums: putni un zirņi.

Vakarā arī izskanēja trīs nostāsti par Lielauci, kuros minēts  Lielauces ezers, Vīkstrautu  kapi, Mīnes purvs, Čapušu dīķis un vēl citas dažas vietas un no kuriem uzzinājām, kā žīds lielījis savu zirgu, kā Atruneļu mājas dabūjušas  savu nosaukumu un kā gājis Ķiepju māju saimniekam.

Noslēdzās Folkloras vakars ar visu klātesošo kopīgi nodziedāto dziesmu Dzērvei, kuru priekšā dziedāja tās autore Inta Reisa un Anita Darģe.

TLMS “Bēne” Tautas daiļamata meistares Ritas Razdovskas tautiskie audumi un Tija Bušmanes izgatavotais  puzuris – tā Lielauces tautas nams sapucēts Folkloras vakaram “Atdzimis Lielaucē” . Ar šo vakaru lielaucnieki ieskandināja XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku gadu,  pievēršot uzmanību galvenajam latviešu kultūras notikumam. Vairāki lielaucnieki arī paši šogad būs svētku dalībnieku pulkā.

Ivars Bušmanis