Svētdien 16. jūnijā grāfs Teodors fon Mēdems ar kundzi viesojās Lielauces pilī, kas piederējusi viņa vecvecvectēvam Karlam fon Mēdemam no 1804. līdz 1830. gadam. Lielauces pili ar tās īpašnieces Līvas Jaunozolas vēlību izrādīja Imants Lancmanis.
Imants Lancmanis uzskata, ka Lielauces pilij ir iespēja kļūt par vienu no stilīgāko viesnīcas kompleksu ar muižas atmosfēru, ko veido nesabojāta ainava, plašais ezers, vērtīgais parks un leģendas par muižu. Viņš muižas īpašniecei Līvai Jaunozolai novēlēja, lai izdodas atjaunot pili vienota ar stila izjūtu — neoklasicisma stilistikā ar neoampīra krāsnīm un tuka veidojumiem. Viņš uzsvēra, ka tieši stila vienotība piešķirtu pilij vērtību.
Imants Lancmanis divu dienu vizītē no 15. līdz 16. jūnijam uzņēma grāfu Teodoru fon Mēdemu ar kundzi, kuri apceļoja saviem senčiem piederošās muižas. Pirmās dienas maršruts veda caur Elejas, Vilces, Blankenfeldes un Zaļenieku muižām un noslēdzās Jelgavā “Villa Medem”. Otrās dienas maršruts veda no Mežotnes caur Vecauci un Lielauci un noslēdzās Remtes luterāņu baznīcā, pie kuras ir Mēdemu dzimtas kapi.
Desmit gadus grāfs Teodors fon Mēdems nebija bijis Latvijā. Iepriekšējo reizi – 2013. gadā grāfs Rundāles pils muzejam dāvināja dzimtas relikvijas, ko viņa vectēvs grāfs Teodors Mēdems Pirmā pasaules kara beigās no viņam piederošās Stukmaņu un Vecauces pils bija aizvedis uz Vāciju un tālāk uz Franciju. Starp dāvinātajiem priekšmetiem bija Kurzemes hercogienes Dorotejas porcelāna kosmētikas servīze no 22 priekšmetiem, kas darināta Karaliskajā porcelāna manufaktūrā Berlīnē ap 1784.gadu, gleznas, pastāstīja Imants Lancmanis. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Teodoram fon Mēdemam bijusi doma atgūt kādu no senču pilīm, bijuši vairāki nesekmīgi mēģinājumi un valsts iestāžu nostājas dēļ šis sapnis palika neīstenots, atklāja bijušais Rundāles muzeja direktors un grāfa Mēdema draugs.
No biedrības “Lielauces attīstībai” puses viesus uzņēma Ivars Bušmanis un Arnis Fišers, kuri noorganizēja viesu paēdināšanu “Cafe Auce” un vēsturisko fotogrāfiju klātbūtni pilī.
Ivars Bušmanis