Notikumi

Lielauce

Kopš brīža, kad Dzērve pērn novembrī “nolaidās” uz akmens Lielauces centrā, šķita, ka darbs ir paveikts. Dzērve jau kļuvusi par Lielauces atpazīstamības zīmi un tūristu apmeklējuma mērķi.

Tomēr nē, viss vēl nav līdz galam pabeigts, vienudien teica Neringa Bērziņa. Viņa bija ievērojusi, ka cilvēki cenšas nokļūt tuvāk apskatīt skulptūru un izlasīt plāksni, bet dubļainā laikā tas bojā gan apavus, gan zālienu. “Vajadzētu celiņu līdz skulptūrai,” ieteica Neringa. “Un Dzērvei vajadzētu pievienot dzērveni – kā īstajā pagasta logo,” piebilda Tija. Viņa jau agrāk pašvaldībai bija ierosinājusi laukumā izvietot gaismas bumbas, taču šī ideja, ko īstenot uzņēmās pagasta pārvalde, neīstenojās.

“Dzērvei vajadzētu iedot dziesmu – lai tā iesaucas, kad tai tuvojas,” biedrības valdes sēdē ierosināja Sanita Fišere. “Un pie akmens novietot sensoru un arī saules paneli, kas to barotu,” Raimonds Vernis jau prātoja, kā to paveikt tehniski. “Atskaņotāju un skandiņas varētu paslēpt zem putna spārniem,” viņš piebilda. 

“Celiņš pie skulptūras, dzērves dziesma un gaismas bumbas. Patiesi forši!” atsaucās Solvita Naumane. Arī Inta Reisa priecājās par Dzērves dziesmu un ir gatava sacerēt savu.“Es esmu par saules paneļiem. Energoresursi kļūs dārgāki un, iespējams, tāda veidā mudināsim domāt zaļāk un vismaz skaistumu apgaismot ar atjaunojamo enerģiju,” pirms iedzīvotāju sapulces šo domu atbalstīja Renāte Kalniņa. 

Savukārt, man piekļuves ierosinājums prātā saslēdzās ar agrāku domu, kas radās abiem ar Tiju, bet nevarējām izdomāt, kā īstenot. Pētot Lielauces pagasta vēsturi, daudz iznāca saskarties ar vietvārdiem un mājvārdiem, kuru vairs nav. Uz daudzām no tām norāda laukakmeņu drupas, bet dažas vēl lepni turas. Gribējām izveidot Lielauces mājvārdu piemiņas vietu, bet nebijām pārliecināti kur – pie baznīcas, muižas teritorijā vai būvēt kaut kur sienu no laukakmeņiem ar mājvārdiem. Tagad rosinām tādu izveidot Dzērves laukumā – lai uz katras no laukakmeņiem būtu rakstīts kāds mājvārds. “Varētu izveidot skaistu Lielauces karti,” ieteica Aigars Vernis. Un tieši šis ierosinājums lika plānots laukakmeņus nevis šā vai tā, bet ģeogrāfiski pamatoti – attiecīgajā debespusē un ievērojot māju atrašanās vietas.

Akmeņu laukumu  iecerēts veidot simboliski kā purvu – kā zemē iegrimušu laukakmeņu pieres, uz katras no tām ir viens no mājvārdiem – kopumā ap 50, tādējādi saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu – vietvārdus – nākamajām paaudzēm. Te izvēle krita uz tām mājām, kuras bija kartēs Lielauces muižas laikos. Vienlaikus šie laukakmeņi atgādinātu purva ciņus, pa kuriem var pārlēkt no viena uz otru.

Otrs laukuma pārveides virziens – atjaunot strūklaku. “Kādreiz bija strūklaka šajā placī, varbūt to var atjaunot!” rosināja Baiba Volgaste. Arī Ilga Elferte ir par to, lai atjaunotu to, kas bija: “Atjaunot baseinu vai izveidot akmens dīķi ar kādām ūdensrozēm un pie viņa augošu nokareno vītolu!” Tomēr vairākums aptaujāto nosliecās par labu laukakmeņu kartei, kas būtu kas jauns un nebijis. Strūklakas  un baseina izveide būtu dārgs būvprojekts gan izveides stadijā, gan dārgs ekspluatācijā. Turklāt ūdeņu Lielauces centrā netrūkst.

Atcerējos  divus teikumus no Valsts prezidenta Egila Levita apsveikuma lielaucniekiem pagājušā gada  Latvijas valsts dibināšanos svētkos: “Priecājos ar jums par izteiksmīgo akcentu dzērves atveidā, kas tagad simbolizēs Lielauci. Lai šis kopdarbs jūs iedvesmo jaunu ieceru īstenošanai!”

Tagad biedrība ierosina veidot laukumā Lielauces pagasta zudušo pusmuižu un vecsaimniecību mājvārdu karti un Dzērves skulptūru padarīt pieejamu un interaktīvu. Starp akmeņiem  tiktu izvietotas trīs gaismas bumbas – kādreizējie gaismas centri: Lielauces baznīca, skola un pagastmāja. Gatavojam LEADER projektu 6. kārtai, kurā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) var saņemt 9000 eiro finansējumu un, ja pašvaldība to atbalstīs, tad vēl tūkstoti eiro līdzfinansējuma. Dobeles novada pašvaldībai saskaņojumam jau iesniegta projekta ideja.

Ja projektu pieņems un tas konkursā saņems finansējumu, Dzērves skulptūra un laukums kļūs pieejams apmeklētājiem jebkurā gadalaikā. Pa laukumu varēs pārvietoties no akmens uz akmens, varēs pieiet izlasīt plāksni pie akmens, nebradājot zālienu. Dzērves skulptūra kļūs interaktīva: tuvojoties tai, atskanēs dzērves sauciens.  Ar roku varēs paberzēt dzērveni, kur tad kļūs sārtāka un spožāka. Laukakmeņos tiks iemūžināti Lielauces pagasta 50 vecie mājvārdi (pusmuižas un vecsaimniecības) – simboliskā pagasta kartē kā kultūrvēsturiskais mantojums. Būs papildus apgaismojums zemes līmenī (pašlaik dzērves skulptūras ēna projicēta uz Tautas nama sienas), kas simbolizēs trīs kultūrvēsturiskos centrus – baznīcu, skolu un pagastmāju.

 

Ivars Bušmanis

Vizuāli apmēram tā varētu izskatīties laukums pa gabalu, bet akmeņi nebūs augstu – 20 cm no zemes, tikai pusmuižu vārdi pacelsies mazliet augstāk.

No vēsturiskās Lielauces kartes ar mājvārdiem uz laukumu pārcelsim tās, kuras kartē bija pirms Latvijas valsts dibināšanās – vēl muižu laikos. Tās sakārtosim iedomātos astoņos staros.

Te ir šie 50 vietvārdi un mājvārdi, kurus šobrīd domājam iegravēt akmeņos.