Pils parkā bija karsts vasaras vakars, un pa gājēju taciņām, piebraucamajiem ceļiem sestdienas, 17. augusta vakarā uz pili plūda sen neredzēts ļaužu daudzums. Pils mūros bija vēsi, gaisā vēl vēdīja senatne… Viesu zālē sanākušo daudzums bija maksimāli iespējamais, cik varēja uzņemt, kas ātri vien piesildīja zāli. Bijām 107 apmeklētāji. Vienīgais, kas šai vakarā sāka trūkt – vēss gaiss.

„Jūtos kā skolas salidojumā,“ ievadot pasākumu, salīdzināja Lielauces pils saimniece Līva Jaunozola. 12 gadus pils bija slēgta, un uz tās atvēršanu bija ieradušies bijušie Lielauces pamatskolas skolēni un skolotāji. Pēdējais skolas direktors Agris Mellis ar savu dzīvesbiedri Dzintru Melli pirms koncerta viņai vaicāja, vai pils varētu uzņemt skolas salidojumu. Saņēma piekrītošu atbildi. Savu bijušo darbavietu apmeklēja skolotāji Aivars un Alda Baloži, Daina Krūzmane, Astrīda Melbārde, Inese Upmane. “Es ļoti ceru, ka turpmākā nākotnē katrs no jums veidos iniciatīvu, lai šeit arvien biežāk notiktu kultūras pasākumi, kāzas, salidojumi un citas svinības,” ievadvārdos aicināja pils īpašniece.

Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis 25 minūšu ievadlekcijā “Kultūrvērtības Lielauces pils attīstības perspektīvā”  iezīmēja vēsturisko ceļu no kunga koka mājas 18. gadsimta beigās, mūra ēkas būvēšanas 19. gadsimta divdesmitajos gados līdz pārbūvei pēc ugunsgrēka 20. gadsimta pašā sākumā. Viņš aplūkoja pils pārvērtības saistībā ar to īpašniekiem, un laikmetu, kas noteica ēkas stilu un vērtības, kas tajā tika radītas un tās, kas saglabājušās līdz mūsu dienām. Viņš salīdzināja Lielauces pili ar citu piļu likteņiem pēc muižu ēras beigām līdz ar neatkarīgas valsts izveidošanu un izteica cerību, ka pēc ilgās valsts īpašnieku muļļāšanās ar lēmumiem un īpašuma vājo apsaimniekošanu SIA “Mudia” spēs tajā rīkot gan pasākumus, gan atjaunot pili tās kādreizējā spozmē.

Liepājas Simfoniskā orķestra pirmā vijole Līga Baltābola ansamblī pulcējusi astoņus domubiedrus. Veidojot baroka mūzikas programmas, radās vēlme mūziķu kopu saglabāt arī citiem koncertiem, kā arī izvēlēties nosaukumu “Sonore Antiqua”  (latviski “Senā skaņa”). Baroka mūzika ir kā bāka mūsdienu pasaules mākslas meklējumu jūrā — mieru, atveldzi un prieku sniedzoša. Ansambļa mūziķi dažādos mazākos sastāvos mēdz atskaņot arī klasicisma un romantisma laikmeta mūziku, lai padarītu pēc iespējas krāsaināku klausītāju muzikālo piedzīvojumu.

Ansamblis “Sonore Antiqua” (Līga Baltābola, Jānis Baltābols, Annija Elizabete Meija, Dina Puķīte) sāka Haidna skaņdarbu stīgu kvartetam Lamažorā MH 310 un turpināja  ar divām daļām no Mendelszona cikla “Četri skaņdarbi stīgu kvartetam”. Ansamblis izaudzis pērn no Dienvidkurzemes festivālā “Rimbenieks” kopīgai muzicēšanai sanākušajiem mūziķiem. Uz nākamajiem – Baha skaņdarbiem skatītāju priekšā jau stājās septiņi mūziķi, jo vijolniekiem pievienojās Annija Elizabete Meija ar alta vijoli, Dina Puķīte ar čellu un Gertruda Jerjomenko ar klavesīnu. Skanēja Baha Piektais koncerts klavesīnam faminorā un Pirmais vijolkoncerts laminorā, sajūsminot klausītājus ar filigrāno klavesīna spēli un enerģiskajām vijoļu skaņām. Uz Johans Sebastiāna Baha “Piekto Brandenburgas koncertu” ansambli ar solo papildināja flautists Reinis Lapa. Klausītāji bija iepriecināti un saviļņoti, dzirdot tik labi izvēlētu, izpildītu koncertu, turklāt šeit, Lielaucē, klasiskās mūzikas koncerts ir kas nebijis. Koncerta noslēgumā ansambļa vadītāja Līga Baltābola pateicās par brīnišķīgo un sirsnīgo atmosfēru un novēlēja, lai viss izdodas un šī vieta atplaukst! Ar šo pasākumu Lielauces pils iegājusi Latvijas piļu un muižu koncertdzīves apritē.

Anita Darģe māksliniekiem bija izveidojusi īpašus ziedu pušķiem, kas paši jau bija mākslas darbs. Tie tapa no ziediem no Elga Bērziņas, Tijas Bušmanes, Dainas Krūzmanes, Antra Endzele Reisas,  Līgas Renķes dārziem. Koncerta organizatoru komandā no biedrības “Lielauces attīstībai” bija Vija Kurpniece, Baiba Volgaste, Daina Krūzmane, Tija Bušmane, Arnis Fišers, Zigmārs Zizlans, Zigmārs Staņislavskis, Vilnis Darģis un arī Ivars Bušmanis.

Smalka koncerta sajūtu papildināja arī smalka pacienāšanās pirms koncerta – otrā zālē bija izvietojusies “Caffe Auce”, kura piedāvāja kafiju, tēju, kādu stiprāku dzērienu, kā arī pīrādziņus, kanapē, groziņus, kūkas. Vislielāko atsaucību dāmu vidū guva dažādie spirdzinošie kokteiļi ar ledu. Vislielākā pateicība lielaucniecei, kafejnīcas īpašniecei Pārslai Eglītei, kura ātri atsaucā, tikpat ātri spēja sagatavot izsmalcinātu piedāvājumu koncerta apmeklētājiem un arī pati stājās pie viesu apkalpošanas!

Pateicība neatpazītajai koncerta apmeklētājai, kura biedrībai noziedoja 20 eiro – tie ieskaitīti biedrības kontā!

Pils lielo tīrīšanu pirms pasākuma bija noorganizējis tās pārvaldnieks Igors Buligins. Pils apkārtni appļāva Visvaldis Kļinkovs. Pilī tā saimniece jau bija izvietojusi pirmās senatnīgās mēbeles, paklājus, viņa bija parūpējusies par tās noformēšanu ar dažādiem dekoriem, lieliem ziedu pušķiem. Dažādi pils stūrīši atdzīvojās ar spoguļiem, svecēm. Par to liecināja apmeklētāju vēlme nofotografēties pils interjerā. Meklējiet pašbildes sociālajos tīklos!

Pasākuma notika pēc biedrības “Lielauces attīstībai” iniciatīvas, saņemot pils īpašnieces atsaucību. To finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) “Zemgales vēsturiskās zemes” kultūras programma 2024, Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvalde un Lielauces pils īpašniece – SIA “Mudia”. Tas deva iespēju vietējiem un apkārtnes iedzīvotājiem biļetes iegādāties par zemu cenu – par septiņarpus eiro (ar “Biļešu paradīzes” komisijas maksu). Šādi koncerts bija pieejams visiem, kas vien to vēlējās, un tāds arī bija VKKF projekta mērķis.

Ivars Bušmanis

 

Ivara Bušmaņa video un foto